Mūrniece, kurai ir gandarījums par to, ka valdības veidošana ir nonākusi finiša taisnē, tomēr atzina, ka pēdējais pusgads ir pierādījis, ka politikā visas prognozes var izrādīties aplamas. "Šis ir tāds pārmaiņu laiks, kur ar prognozēm labāk nenodarboties. Mēs redzam, ka [parlamentā] ir frakcija, kurā šķeļas viedokļi [par atbalstu Kariņa valdībai]," teica Mūrniece.
Komentējot nākamās valdības neatliekamākos darbus, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka tai nekavējoties jāķeras pie budžeta pieņemšanas un "Moneyval" rekomendāciju ieviešanas. "Ceru, ka Kariņa kungs valdību veidos kā saliedētu komandu. Ceru, ka viņam tas izdosies tikpat labi kā Mārim Kučinskim," teica Mūrniece. Vienlaikus viņa atzina, ka 13. Saeimas darbības sākumā nākas saskarties arī ar nepatīkamiem gadījumiem - lūgumu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu (Jaunā konservatīvā partija (JKP)).
Savukārt Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra intervijā Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" norādīja, ka šogad gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas varētu izraisīt spriedzes pastiprināšanos starp valdības partijām.
"Kas attiecas uz ilglaicīgu un efektīvu valdības darbību, saglabāšu piesardzīgu optimismu. Eiroparlamenta vēlēšanas varētu izraisīt spriedzes pastiprināšanos starp valdības frakcijām. Tas liek domāt - ja izturēsim līdz jūnijam, skats varētu būt optimistiskāks," teica Kariņš. Viņaprāt pārsteigumi varētu būt saistīti ar tādu Saeimas frakciju kā "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (JKP) nostājām dažādos jautājumos.
KONTEKSTS:
Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būs finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.
Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts "uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā".
"Valdībai ir jāliek stingrs pamats un jānosprauž skaidri mērķi Latvijas attīstībai līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu noteiktos mērķus, nepieciešams dialogs starp dažādām sabiedrības grupām un vienošanās par valsts attīstības prioritātēm un līdzekļiem to sasniegšanai, kā arī vispusīgs apstiprināts Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam," teikts topošās valdības deklarācijā.
