Pirms 101 gada Latvijas valsts dzima trauksmainā, neskaidrības pilnā laikā. Sarežģītas un pat saspīlētas attiecības valdījušas arī starp neatkarīgās Latvijas valsts dibinātājiem, dažādu politisko spēku pārstāvjiem.
Vērienīgās izstādes "Latvijas gadsimts" sadaļa par neatkarības pasludināšanu un notikumiem gan 18. novembrī, gan dažas dienas pirms tā pirmdien tika atdzīvināta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja apmeklētājiem.
"Mēs 2019. gadā ļoti bieži sakām, mēs dzīvojam laikā, kur mums nekam nav laika un mēs esam tādā skrējienā. Nu, tad tās pēdējās divas dienas pirms 101 gada, kad šo valsti vajadzēja praktiski nodibināt, -
man liekas, mēs ar savu šīs dienas skrējienu pat tuvu neesam tam, ko tolaik vajadzēja izdarīt," pastāstīja uzveduma "Latviju dibināsim rīt" režisors un aktieris Kārlis Anitens.
Tolaik vien dažu stundu laikā tika nodrukāti 1200 ielūgumi uz valsts dibināšanas svētkiem Nacionālajā teātrī, arī teātra zāli nācies izgreznot ļoti ierobežotā laika sprīdī.
"Vēsturi var pasniegt ļoti dažādi, un šis formāts, ko mēs esam domājuši atdzīvināt, vēsturei savā ziņā atdot tādu ikdienas dzīvīgumu. Mūsu teatrālajā stāstā ir daudzas ikdienas ainas iekļautas," stāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks Imants Cīrulis.
Un tad, kad aktieri, iejūtoties toreizējā proklamēšanas sēdes vadītāja Gustava Zemgala un Latvijas pagaidu valdības vadītāja Kārļa Ulmaņa ādā, paziņoja, ka Latvijas valsts ir dibināta, sekoja ilgi aplausi.
"Ļoti patika. Muzejā esam ne pirmo reizi, arī pagājušajā gadā bijām, un tad mums stāstīja par Lāčplēša Kara ordeni. Cenšos bērniem iemācīt mīlēt Latviju un zināt vēsturi. Nākam un nāksim vēl," stāstīja muzej apmeklētāja Karolīna.
Tikmēr Rīgas Motormuzejā vēl līdz decembra vidum apskatāmas 30 detaļas no kādreizējām bruņumašīnām, ar kurām braucot, tika izcīnīta mūsu valsts brīvība. Konkrētā auto "Imanta" detaļas tikušas atrastas Balvu pusē.
Par "dzelzs bruņinieku" dēvētā bruņumašīna pārcietusi divus miera un divus kara periodus. Tai bijusi liela loma arī brīvības cīņu laikā.
"Vispār bruņumašīnas Latvijas brīvības cīņu laikā bija tāds nozīmīgs psiholoģiskais atbalsts. Jo, ja jums līdzās iet šāds, mēs varam iztēloties, cik liels transportlīdzeklis, kas jums ir ''pie pleca'', tad tas kaujas iznākums, protams, varēja būt daudz pozitīvāks priekš Latvijas puses," sacīja Rīgas Motormuzeja gide Dace Pāvela.
Kopumā Latvijas armijas rīcībā bijušas desmit šāda tipa bruņumašīnas.
