"To noteikti tur neiemāca un principā arī neapskata. Teiksim, auklīšu kursos māca tikai par tipiskiem bērniem un tikai par to, kā tipiski bērni attīstās. Sāksim jau ar to, ka parasts cilvēks, kas nekad nav saskāries ar šādiem bērniem, nesaprot, kas tas vispār ir? Kas ir šīs īpašās vajadzības?" vērtē Ķilkute.
Ķilkute ir asistente ar 13 gadu darba stāžu un apmāca topošos asistentus, arī Olgu, kura ir Hermaņa Bendika asistente bērnudārzā. "Mūžīgajiem bērniem" vajadzības var būt ļoti dažādas. Piemēram, Hermanim jāpalīdz stāvēt vertikalizatorā, kas ir īpaša ierīce bērniem, kas paši nestaigā, bet ar tās palīdzību viņi var stāvēt, zīmēt, vērot multfilmas, darboties. Ķilkute ir pārliecināta, ka, nezinot, kā pareizi lietot šīs ierīces, bērnam var kaitēt, nevis palīdzēt. Viņa cīnās par profesionālas asistentu apmācības ieviešanu.
"Rēķinoties ar to, ka mums jau šī programma ir gatava, mēs būtu gatavi ar viņu dalīties pa visu Latviju, lai tas beidzot sāktu strādāt. Uz jebkuru profesiju ir jāmācās. Jautājums ir, uz ko tu ej? Mēs nevaram pārmest vecākiem, ka viņi ir asistenti, ja nav profesijas," saka Ķilkute.
Latvijā patlaban īsteno, piemēram, paliatīvās aprūpes kursus, bet asistentiem šādu kursu kādas augstākās izglītības paspārnē nav. Vienīgais, ko valsts piedāvā, ir trīs dienu kurss bezdarbniekiem "Asistents – pavadonis personai ar invaliditāti".
Mācības līdz šim notikušas tikai Jēkabpilī un Preiļos. Pagājušajā gadā tajās esot piedalījušies 43 cilvēki, bet šogad – 41 bezdarbnieks. Svarīgi uzsvērt, ka asistentus, kas ne tikai bērnus pavada, bet arī aprūpē, šeit neapmāca. Tāpat kursi nav specifiski mērķēti uz bērnu asistentiem, bet cilvēkiem ar invaliditāti kopumā, saka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas Savienības fondu projektu departamenta direktors Pāvels Belisovs.
"Šeit jāsaka, ka kurss nav vērsts uz bērnu aprūpi. Viņš ir, izejot no nosaukuma, vairāk visaptverošs. Par to, kas ir asistents personai ar invaliditāti. Kurss ir ļoti īss, tāpēc profesija to apguves rezultātā netiek iegūta. (..) Šajā kursā tiek īstenota tikai teorija," atzīst Belisovs.
Māca saskarsmes psiholoģijas pamatus, ergonomikas pamatus, pirmo palīdzību, aprūpes pamatus un sniedz vispārēju informāciju par vides pieejamību. Patlaban kursus finansē Eiropas Savienības sociālais fonds, un ir plāns tos izvērst visos reģionos, izņemot Kurzemi, kur pagaidām neesot intereses par tiem. Profesiju tik īsos kursos gan neiegūst.
"Es arī nevēlos saistīt darbā iekārtošanās rādītājus pēc šīs programmas apguves, jo mērķis nav nodrošināt jaunas profesijas apguvi, bet gūt vairāk priekšstatu. Varbūt viņš nākotnē izvēlēsies attīstīt savu karjeru šajā virzienā," saka NVA pārstāvis.
Tikmēr asistente Ķilkute uzskata, ka vajadzīgs uzrunāt cilvēkus – potenciālos asistentus, mērķtiecīgāk meklēt potenciālās ģimeņu atbalsta personas. Asistente tāpēc sākusi sarunas ar Rīgas domi par iespējamu kursu izmēģināšanu galvaspilsētā, līgumā atrunājot – cik darbiniekus kursos sagatavos. Sarunas gan vēl pašā sākumā, bet dome esot atbalstoša.
"Sākam ar kursiem, sākam ar apmācītiem desmit darbiniekiem. Protams, lai tie kursi notiktu, ir jābūt kādam finansējumam. Tas nav tā, ka atnāk viens cilvēks un nolasa lekciju.
Tie ir profesionāli fizioterapeiti, ergoterapeiti, logopēdi, psihologi, psihiatri, kuri par savu stundu grib saņemt samaksu. Līdz ar to tie kursi nav lēti un būtu ļoti labi, ja valsts un pašvaldības padomātu par līdzdalību.
Vismaz līdzdalību, ja ne pilnu apmaksu kursiem." atzīmē Ķilkute.
Rīgas domes Labklājības departamentā apstiprina, ka iecere par kursiem ir, taču no komentāriem kameras priekšā atbildīgie atsakās, sakot, ka nauda kursiem vēl nav piešķirta un tāpēc negribot vecākiem neko apsolīt. Neko nesola arī atbildīgā ministre Ramona Petraviča ("KPV LV").
"Par asistentu apmācību – tas tomēr ir laikietilpīgs process, lai apmācītu, un šobrīd es īsti nekādas lielas cerības uz to nevaru likt," norāda ministre.
Sižeta veidošanas laikā vairākkārt uzrunāta arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) – vai viņa domā, ka šādai profesijai ir jābūt? Vai to vajadzētu ieviest kādā augstskolā vai varbūt tālākizglītības programmā? Bet saņemta atbilde, ka ministre nav gatava šo jautājumu komentēt.
