Personu ar smagu invaliditāti asistentiem rosina atalgojumu pacelt līdz 608 eiro par slodzi. Tādu plānu asistentu pieejamības uzlabošanai otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentēja LM. Zināms, ka "mūžīgo bērnu" kopšanu visbiežāk uzņemas tuvinieki, kuri beigu beigās pārgurst. Asistentu trūkst, jo tiem maksā nepietiekami un asistēšanas process ir pārāk birokrātisks. Ar jauno plānu to sola mainīt.
"Atšķirībā no šā brīža situācijas, kā tas izskatītos – cilvēks ar pirmo vai otro invaliditātes grupu dodas uz sociālo dienestu. Sociālais dienests ar vienotas anketas palīdzību iegūst rezultātu – punktu summu, kas ļauj cilvēku klasificēt pie liela atbalsta vai ļoti liela atbalsta nepieciešamības. Tad, savietojot šo kopā ar cilvēka aktivitātēm jeb mērķiem, mēs iegūstam kopējo stundu skaitu mēnesī," skaidroja LM pārstāve Elīna Celmiņa.
Tātad – pēc šiem kritērijiem persona iegūst asistenta pakalpojumu noteiktu stundu skaitu mēnesī. Piemēram, ja cilvēks ikdienā mācās skolā, tad attiecīgi var saņemt 60 līdz 120 stundas. Atskaite par saņemto, sniegto pakalpojumu būtu jāiesniedz reizi mēnesī, neuzskaitot katrā stundā paveikto, kā tas bijis jādara līdz šim. Šāda plāna īstenošana valstij izmaksātu 43 miljonus eiro.
Gan deputāti, gan mūžīgo bērnu vecāki šaubās, ka plāns problēmu tiešām atrisinās.
"Ja palielina stundas likmi, bet samazina stundu skaitu. Ja nosaka pusslodzes algu, kas būs mazliet vairāk nekā 200 eiro mēnesī, ja tiks piešķirts finansējums, tiks sasniegts reformas mērķis. Un vai šis darbs kļūs pievilcīgāks? Vai vecāki varēs vairāk pievērsties savam darbam? Man loģika saka priekšā, ka vecāki joprojām būs asistenti un lielākoties nekas nemainīsies," sacīja Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija).
Arī "mūžīgo bērnu" vecāki neuzskatīja, ka piedāvātais plāns situāciju uzlabos. Turklāt vairāk būtu jādomā par dienas centru un grupu māju izveidi. Bez tā rosināja arī apmaksāt slimības lapu vecākiem, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, vecākus par 18 gadiem.
"Diezgan liela problēma ir tā, ja bērns saslimst un mums ir jābūt ar bērnu mājās. Mēs viņu vienu nevaram atstāt mājās, un viņam ir jādzer zāles vai sliktākajā gadījumā jādodas uz slimnīcu. Mums kā strādājošiem vecākiem šīs slimības lapas vairs neapmaksā, kā tas bija tad, kad viņi bija bērni," norādīja Inga Saulīte-Bēniņa.
Komisija vēl turpinās skatīt šo plānu.
Nesen problēmas ar "mūžīgo bērnu" aprūpi aktualizēja sabiedriskie mediji sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica", aicinot valdību un likumdevēju tās risināt.