"Ļoti labi saprotam to, ka tikmēr, kamēr nav rakstisku vajadzību un rakstiskas nepieciešamības uz šīm problēmām atbildēt un viņas risināt, tikmēr nenotiek pavisam nekas, jo tad ir sajūta – jūs kaut ko runājat, bet līdz mums nekas nav nonācis. Mums nevienas sūdzības nav. Ar to mēs esam saskārušies daudzkārt," sacīja Vineta Grigāne-Drande.
"Manā situācijā mani interesē grupu dzīvokļi. Ja mēs runājam par sociālo pakalpojumu attīstību, tad viennozīmīgi – šiem pakalpojumiem ir jāattīstās. Gan dienas centri, gan grupu dzīvokļi ir jāizveido.
Šie cilvēki [ar īpašajām vajadzībām] arī var visu kaut ko dienas laikā darīt un saturīgi pavadīt laiku. To mēs arī vēlamies," atzīmēja Agita Šulca.
Tagad cerība tapt sadzirdētiem ir. Lēnām, bet iekustējusies ir visu četru uzdevumu virzība. Dienas centri un visās pašvaldībās vienots pakalpojumu grozs ir tas, uz ko tiekties nākamgad, uzskata Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!").
"Aizsākām diskusiju arī par to, ko arī jūs vēstulē prasāt. Saistībā ar reģionālo reformu – lai katrā jaunajā novadā būtu vienāds pakalpojumu klāsts ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, lai veidotos šie dienas centri, lai bērnu būtu kur aizvest un vecāks varētu strādāt un dienas beigās bērnu paņemt uz mājām," klāstīja Skride.
Vecākiem priekšā vēl vairākas tikšanās ar lēmumu pieņēmējiem, kurās sola esošo atbalsta sistēmu pārskatīt pēc būtības.
To dara gan "Inovācijas laboratorijas" sanāksmēs, gan pēc premjera prasības pasūtītā auditā, ko veic Pārresoru koordinācijas centrs.
"Nākamais punkts ir tāds, ka vajag vienotu pašvaldību nolikumu, ceļa karti, kas tad būtu vismaz minimāli jāpiedāvā. Un pie tā arī tiešām tiek strādāts. Faktiski tā vēstule man bija priekšā, un tas mums arī kā Saeimas komisijai palīdz strādāt," sprieda Skride.
"Mums ir jāpalīdz šīm ģimenēm, kuras apbrīnojamā veidā līdz šim kaut kā tiek galā. Bet tam ir jābeidzas, jo jebkurai ģimenei, kurā būs ģimenes loceklis ar šādu izaicinājumu, tai ģimenei jau ir smagāk," sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Kariņš sacīja – tas ir sabiedrības attieksmes un arī attīstības jautājums. Naudu minētajiem pakalpojumiem sola meklēt universālo pabalstu sistēmā.
To asi kritizē Valsts kontrole, norādot, ka Latvijā ir virkne pabalstu, kurus izmaksā visiem, nemaz nepārliecinoties, vai to vajag. Piemēram, dažāda veida atbalsts arī turīgajiem pensionāriem, pabalsti turīgu ģimeņu bērniem, uzsākot skolas gaitas, un citi.
"Ja mēs valstī turpināsim izšķērdīgi dot naudu, jebkādu naudu, neskatoties uz vajadzību, tad mums vienmēr pietrūks naudas tiem, kam vajag.
Mēs gribam, – un es uzskatu, ka mēs gribam samazināt nevienlīdzību –, bet mēs to nevienlīdzību [tagad] tikai palielinām, dodot naudu visiem," teica premjers.
Esošo naudu var tērēt mērķtiecīgāk, un vecāki neskaitāmas reizes norādījuši, ka ne vienmēr nauda, bet gan pieejami un jēgpilni pakalpojumi ir tie, kā viņiem trūkst. Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") tāpat sola "atelpas brīdi" mājās. Tā ideja – ļaut vecākiem vairākas dienas gadā atpūsties, bet, iedziļinoties izrādījās, ka smagāk slimus bērnus šajā pakalpojumā neuzņem. Visticamāk, to varētu sagaidīt nākamgad. Strādā arī pie individuālā budžeta izveides.
""Atelpas brīdis" šobrīd ir projekta saskaņošanā ar citām ministrijām, bet individuālā budžeta projekta ietvaros ir rasta iespēja piedāvāt jaunu pakalpojumu – tas ir ''atelpas brīdis" mājās. Būs iespēja 50 bērniem izmantot šādu iespēju. Projekts ilgs sešus mēnešus," klāstīja ministre.
Vienreiz šāds projekts jau ir bijis, un ģimenes to atzinušas par labu esam.
Pirmais, svarīgākais solis – celt asistentu algas – tiks izpildīts no nākamā gada vidus, kā arī vecākiem vairs nevajadzēs rakstīt neskaitāmas atskaites, vākt zīmogus, parakstus un papīru kalnus, lai pierādītu, ka konkrētās stundas patiesi pavadītas pie logopēdiem, terapeitiem vai citiem speciālistiem. Tas ir labs sākums, bet vēl ir daudz darāmā.
