Ministru prezidents atzīmēja, ka koalīcijas padomes sēdē panākta vienošanās, ka JKP un "KPV LV" līdz nākamajai koalīcijas padomes sēdei pirmdien, 17. maijā, dos atbildi, vai tās ir gatavas meklēt risinājumus saistībā ar NA rosināto ministru portfeļu proporcijas pārdali.
Kariņš akcentēja, ka jebkādu izmaiņu gadījumā ir nepieciešama visu koalīcijas partneru piekrišana. Ministru prezidents pauda pārliecību, ka kāds risinājums šajā jautājumā tiks rasts.
Vienlaikus valdības vadītājs atzīmēja, ka visi koalīcijas partneri sanāksmē pauduši gatavību strādāt kopā arī turpmāk, lai valsti izvestu no krīzes un strādātu pie reformām. Ostu reforma jau ir guvusi valdības atbalstu un tiek vētīta Saeimā, priekšā vēl ir augstākās izglītības pārvaldes reforma, tāpat arī darbs pie 2022. gada valsts budžeta.
Pēc premjera teiktā, valdībai ir jāmeklē iespējas, kā vēl vairāk samazināt nodokļu slogu strādājošajiem, kā arī rast papildu finansējumu izglītībai, veselības aprūpei, iekšlietu sistēmai.
JKP līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja – ja, salīdzinot ar sākotnēji noslēgto koalīcijas vienošanos, situācija mainījās, jādomā, kā šo situāciju atrisināt.
Premjers ir tiesīgs piedāvāt risinājumus, JKP ir gatava šos risinājumus izskatīt un atbildēt, vai tas ir pieņemams, vai ir jālūko pēc citiem risinājumiem, sacīja Bordāns.
“Attīstībai/Par!” frakcijas vadītāja Marija Golubeva savukārt pieļāva, ka šī diskusija par pārkārtošanas iespējām būs ceļš, kā mēs atjaunosim veiksmīgāku sadarbību šajā koalīcijā.
Tikmēr NA pārstāvis, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra, ka viens no koalīcijas partneriem izteica vēlmi nomainīt NA biedru ministra amatā, atceļot no amata “KPV LV” pametušo un uz NA pārgājušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu – “cilvēku, kurš nopietni strādājis”.
"Esam situācijā, kad koalīcijas partijas biedrs atbrīvots no amata, “KPV LV” nāk ar bezpartejisku kandidātu ministra amatam, tad parādās jautājums, kā mēs koalīcijas darbu organizēsim”, sacīja Gerhards.
Savukārt “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo kritiski izteicās par koalīcijas partneru nevēlēšanos apstiprināt ministra amatā partijas izvirzīto bezpartejisko uzņēmēju Pēteri Šmidri.
Možvillo klāstīja, ka partija virzīja amatam uzņēmējdarbības pārzinātāju, kurš saprot, kā pelnīt un kur nauda rodas, bet viņa kandidatūra noraidīta, partneri pat nevēlējās tikties un uzklausīt viņa programmu un redzējumu par darāmajiem darbiem.
Možvillo sacīja, ka par vienu no Šmidres noraidīšanas iemesliem pat nosaukts tas, ka, “Google” meklētājā ierakstot viņa vārdu, parādās kāda neglaimojoša informācija.
“KPV LV” pārstāvis secināja, ka partijām galvenais rādītājs ir nevis tas, ko var paveikt kāds ministrs, bet valdības sastādīšanai nepieciešamais balsu skaits un pēc iespējas drošākas balsis frakcijās, “visa valstiskā domāšana ir tikai matemātika un valdības stabilitāte”.
Tāpat viņš apgalvoja, ka dažas partijas gaida, “kā sadalīt mums pienākošas ministrijas, [..] gaida, kad atvērsies tirgus un varēs saņemt sev kādu no ministrijām”.
Tomēr “KPV LV” gatava turpināt iet uz sarunām un mēģināt panākt vienošanos.
KONTEKSTS:
Koalīcijas turpmākās attiecības tiek pārskatītas arī saistībā ar līdzšinējā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga pāreju no “KPV LV” uz Nacionālo apvienību (NA) un tam sekojošo demisiju. Koalīcijas līgumu lūdza pārskatīt NA, kas vēlas, lai Vitenbergs turpinātu darbu ekonomikas ministra amatā.
NA līderis Raivis Dzintars uzskata, ka koalīcijas līgumam ir “ne tikai burts, bet arī gars” un tas ir rakstīts, kad “KPV LV” frakcijā bija vairāk deputātu, kas atbalsta valdību. "KPV LV", kuras Saeimas frakcijā pašlaik ir vien seši deputāti, pirms koalīcijas sarunām paziņoja, ka ekonomikas ministra amatam virza bezpartejisko uzņēmēju Pēteri Šmidri.
