Panorāma

Pielaidi valsts noslēpumam saņēmuši visi ministri

Panorāma

VID nesodīs ienākumu deklarāciju kavētājus

Par kultūras ministru virza Nauri Puntuli

NA kultūras ministra amatam virzīs Nauri Puntuli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 4 mēnešiem.

Nacionālā apvienība (NA) kultūras ministra amatam virzīs operdziedātāju, pašreizējo Rīgas domes deputātu Nauri Puntuli, pirmdien, 10. jūnijā, žurnālistiem pavēstīja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

NA kultūras ministra amatam virzīs Nauri Puntuli
00:00 / 00:43
Lejuplādēt

NA pirmdien aizvadīja valdes sēdi, kurā sprieda par paveikto un darāmo kultūras jomā, kā arī lēma par jaunu kultūras ministra amata kandidāta virzīšanu, teica Dzintars. Amata vieta vakanta palikusi pēc tam, kad līdzšinējā kultūras ministre Dace Melbārde (NA) tika ievēlēta Eiropas Parlamentā. Lai gan interesentu esot bijis daudz, partijas valde un Saeimas frakcija paudusi vienbalsīgu atbalstu Puntulim, norādot uz viņa pieredzi kultūras nozarē, kultūras ministres padomnieka amatā un ilgstošo darbu partijā.

Puntulis žurnālistiem pastāstīja, ka izaicinājuma pieņemšana nav bijis viegls lēmums un to viņš esot ilgi apsvēris. Viņa pirmā prioritāte kā kultūras ministram būšot gādāt par algu pieaugumu nozarē, otrā – par kultūrizglītības sistēmas stiprināšanu. "Domāju, ka jebkuram vīrietim dzīvē ir vajadzīgs izaicinājums. Uzskatu, ka manas kompetences un mana pieredze atļauj šo amatu veikt godam,” sacīja ministra amata kandidāts.

„Vidējā atalgojuma celšana nozarē tiešām būs mana prioritāte. Kā mēs zinām, tas joprojām netiek līdzi vispārējam vidējam atalgojumam valstī. Tā būs prioritāte numur viens, viennozīmīgi,” uzsvēra Puntulis.

"Otra lieta pēc atalgojuma, kam es noteikti vēlos pievērsties, ir kultūrizglītības sistēma. Esmu no saviem kolēģiem ļoti daudz dzirdējis un arī pats savā praksē pieredzējis, ka ir lietas, kas tur noteikti kaut kādā veidā būtu jāsakārto. Tā laikam būs mana pirmā lielā diskusija. Aicināšu pie sarunu galda visus mūzikas un mākslas skolu pārstāvjus un diskutēsim, kā šo jomu attīstīt labāk. Tā ir liela nauda, apmēram trešā daļa no visa Kultūras ministrijas budžeta. Ir viedokļi, ka tam jābūt kaut kam ļoti elitāram, bet es vienmēr rūpēšos, lai šī izglītība būtu plaši pieejama," norādīja Puntulis.

Melbārdi ministra amatā Puntulis varētu nomainīt pēc nepilnām divām nedēļām. Tāpat Puntulis ir apņēmības pilns turpināt akustiskās koncertzāles projektu, bet AB dambi neuzskata par vienīgo iespējamo tās vietu.

„Esmu vairākkārt redzējis prezentāciju par AB dambi un neteikšu, ka tā ir vienīgā man simpātiskā izvēle. Ir izvēles, ko es vēl būtu gatavs apspriest. Piemēram, man šķiet simpātiska arī Andrejosta. Tāpat es būtu gatavs vēl iesaistīties diskusijā arī par Kongresu namu. Domāju, ka šī diskusija vēl ir atvērta," tā Puntulis.

Attiecībā uz Kultūras ministrijas pārziņā esošo mediju politiku Puntulis atzīst – tā ir ļoti sarežģīta joma, kurā viņam vajadzēs spēcīgu komandu.

Piesardzīgs jaunā kultūras ministra izvēles vērtējumā ir Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis. Viņš pauž vilšanos, ka Nacionālā apvienība potenciālo kandidātu izvēlē ar nozares organizācijām nav konsultējusies.

„Mums pat neformāli neviens īsti nejautāja. Tā ka jānovēl jaunajam ministram, ka viņš kā vienu no pirmajām lietām tomēr aicinās nozares organizācijas tikties un pārrunāt aktualitātes. (..) Priecē tas, ka viņš min kultūras darbinieku atalgojuma palielināšanu kā pirmo lietu. Ļoti svarīgi, lai tur būtu piesaistītas klāt arī radošās personas un tiktu domāts arī par nevalstisko sektoru. Citādi mums ir divu šķiru cilvēki kultūras nozarē – vieni, kuriem atalgojums tiek skaitīts un paaugstināts, un otri, kuri ir brīvā tirgus varā," uzskata Matulis.

Matulis arī pauž cerību, ka Puntuļa dialogs ar nozari būs aktīvāks, nekā pēdējā laikā tas esot bijis Melbārdei. Nākampirmdien Puntuļa kandidatūru varētu izskatīt koalīcijā, un pēc tam sekos balsojums par viņa apstiprināšanu amatā. Bet Rīgas domē Puntuļa vietā darbu varētu sākt pedagogs Jānis Atis Krūmiņš.

KONTEKSTS:

Puntulis dzimis 1961. gada 17. jūlijā un bērnību pavadījis Talsu novada Tiņģerē. Viņš ieguvis izglītību, lai vadītu pašdarbības un estrādes ansambļus un pūtēju orķestrus, bet pēc tam absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu. Savas zināšanas operdziedāšanā Puntulis papildinājis arī Nīderlandē, Itālijā un Austrijā.

Puntulis ilgus gadus bija rokgrupas "Pērkons" solists. Pēc tam viņš bijis arī Mūzikas akadēmijas Solo dziedāšanas katedras vadītājs. Puntulis joprojām ir Latvijas Nacionālas operas un baleta solists (tenors). Savā dziedātāja karjerā Puntulis kopā ar Miervaldi Jenču un Guntaru Ruņģi dibināja grupu "Trīs tenori", kurā darbojas joprojām.

No 2013. gada Puntulis ir Rīgas domes deputāts un vada Nacionālas apvienības frakciju. Viņš neveiksmīgi kandidējis 11. un 12. Saeimas vēlēšanās, savulaik bijis kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti