“Bezceļa sajūta”, kad koalīcijas veidošanas sarunās iezīmējas būtiski sarežģījumi, ir gandrīz katrā valdības veidošanas procesā, bet tas tiek atrisināts. Parasti gan šis “bezceļš” iestājas ne tik ātri, vērtēja Dzintars. Viņš to saista ar vairāku Saeimā ievēlēto partiju pieredzes trūkumu.
Jau notikušās sarunas ar partiju “KPV LV” un Jauno konservatīvo partiju viņš vērtēja kā abstraktas un virspusējas. Vienā no šiem gadījumiem tās gan bijušas konstruktīvākas un lietišķākas, taču Dzintars neatklāja, kura partija tā bija.
Tāpat viņš kritizēja “sarkano līniju” vilkšanu jau pirmajās sarunas – tās esot pārāk daudz un arī tur, kur tām neesot jābūt. Viņaprāt, lielāks risks ir tas, ka partija “Saskaņa” bruģējot ceļu uz valdību.
Ar katru “sarkano līniju” situācija kļūst sarežģītāka un “Saskaņa” pozīcijas uzlabojas, sacīja Dzintars.
NA līderi arī mulsina tas, ka valdības veidošanas sarunās plānots iesaistīt arī “Saskaņu”. Viņa ieskatā ar šo politisko spēku var runāt par atsevišķiem saskarsmes punktiem, tomēr ne valdības veidošanas procesā. Tādā veidā potenciālie koalīcijas partneri tiekot nolikti vienlīdzīgā vietā ar organizāciju, kuru iepriekš politiķi vēlējās redzēt ārpus koalīcijas.
Taujāts par iespējamo lemšanu ļaut kriminālvajāšanu pret kādu no koalīcijas deputātiem, Dzintars pauda, ka tas nav diskusiju jautājums. Ja uz Saeimu atnāk tiesībsargājošā iestāde ar argumentiem pret kādu deputātu, tad jāļauj viņiem izmeklēt.
Viņš arī ar bažām raugās uz JKP ieceri par tiesībsargājošo iestāžu reformu, saskatot tajā risku.
KONTEKSTS:
13.Saeimas vēlēšanās visvairāk mandātu – 23 – ieguva “Saskaņa”, kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību. Tiesa, neviens no pārējiem sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties.
Tāpēc “KPV LV”, kura ierindojās otrajā vietā un ieguva 16 deputātu vietas, uzskata, ka valdība jāveido tai kā nākamajam populārākajam spēkam, kurš spējīgs izveidot valdību. Mazāk procentu balsu, bet tikpat daudz deputātu vietu ieguvusī Jaunā konservatīvā partija arī nav atteikusies no iespējas veidot valdību, un abas partijas uzņēmās valdības veidošanas iniciatīvu.
JKP līderis Jānis Bordāns paziņoja, ka nesadarbosies ar līdzšinējo premjera spēku - Zaļo un Zemnieku savienību, bet „KPV LV” aicināja nomainīt ZZS sarunu komandas locekļus. Bordāns valdības aprises solīja konkretizēt 12.oktobrī.
Tikmēr „KPV LV” vēlas tikties ar visiem politiskajiem spēkiem, tostarp „konsultāciju formātā” ar „Saskaņu”, un tikai tad varēs atkārtoti tikties ar JKP. Līdz ar to attālinās iespēja jau drīzumā vienoties par nākamās valdības koalīciju.
