“Tie ir mīti, ko izplatīja mūsu politiskie konkurenti; tie ir mīti, ko izplatīja politiķi, kuri gribēja šķelt mūsu apvienību. (...) Sprūdam vispār nekāda sakara ar mūsu apvienību jau labu laiku nav. Vispār nekāda sakara,” šo, pirms vairāk nekā trīs gadiem raidījumā “De facto” pausto, Rasnačs uzturēja arī šonedēļ intervijā laikrakstam “Diena”. Tagad ministrs turklāt apgalvo, ka mīts par Nacionālās apvienības un maksātnespējas administratoru saikni jau esot sabrucis. Tomēr kriminālprocesi, kas kopš pagājušā gada vidus uzsākti pret Sprūdu un citiem bijušajiem administratoriem, daudz ko parāda jaunā gaismā.
Piemēram, kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis, kurš bijis arī Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs un ģenerālsekretāra vietnieks, bet šobrīd ir partijas ierindas biedrs, nekad nav slēpis labās attiecības ar Māri Sprūdu. Pirms trīs gadiem intervijā "De facto" Lūsis par Sprūdu teica: "Es viņu labi pazīstu, augstu vērtēju, cienu, uzskatu, ka viņš ir izcils profesionālis savā nozarē."
Taču pagājušajā vasarā, laikā, kad notika skaļās aizturēšanas “Trasta komercbankas” lietā, citā Māra Sprūda kriminālprocesā Lūsis tika pie aizdomās turētā statusa. Izmeklējot iespējamos pārkāpumus uzņēmumu “Peltes īpašumi” un “Dzimtā sēta” maksātnespējas procesos, kas saistīti ar zemi Ķīšezera krastos, prokuroram radās aizdomas, ka Lūsis atbalstījis piesavināšanos lielā apmērā, kā arī legalizējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus.
Lūsis ar “De facto” runāt nevēlējās, taču viņa advokāts Oskars Rode norādīja, ka viņa klients noliedz dalību jebkādās noziedzīgās darbībās. Savukārt prokuratūrā atklāja, ka lietā, kurā ir seši aizdomās turētie, norit intensīvs darbs un janvāra beigās ir paredzēts celt apsūdzības.
No Nacionālās apvienības ģenerālsekretāra vietnieka amata Lūsis atkāpās pagājušā gada jūnijā. “Manuprāt, viņš rīkojās ļoti džentelmeniski, vīrišķīgi un cienījami, lai nedotu iespēju konkurentiem mest ēnu uz Nacionālo apvienību. Neskatoties uz to, ka viņš uzskata, ka viņa pusē ir taisnība, viņš atkāpās no amata gluži vienkārši, lai aizstāvētu partiju,” saka Nacionālās apvienības priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.
Dzintars norāda, ka viņam ar Lūsi esot ļoti labas attiecības:
“Un es domāju, ka noteikti tādas arī būs. Kādu brīdi viņš aktīvāk darbojās partijas ietvaros, tagad varbūt mazāk aktīvi, bet tas noteikti neietekmē mūsu cilvēciskās attiecības. Tā noteikti ir personība, kuru es ļoti cienu un cienīšu arī turpmāk.”
Ne vien draudzīgas attiecības, bet arī bizness vieno Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Gaidi Bērziņu un “Trasta komercbankas” bijušo likvidatoru Ilmāru Krūmu.
Bērziņš, Krūms un abu sievas ir akciju sabiedrības “Strēlnieku nams” līdzīpašnieki. Uzņēmums, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un izīrēšanu, reģistrēts Strēlnieku ielas 9.nama dzīvoklī, kurā ir arī Krūma advokāta prakses vieta. Tai pašā stāvā atrodas juridiskais birojs “Baltic Law Offices”, kurā joprojām strādā apsūdzētais Krūms, bet bijušais īpašnieks un dibinātājs ir Bērziņš.
Lai gan iepriekš politiķis viesojies Krūma jubilejas svinībās, tagad viņi nekomunicējot, apgalvo Bērziņš: “Mans kā politiķa pienākums ir nodalīt šīs attiecības, ko es arī šobrīd daru.” Taču vaicāts, vai viņš domā izstāties no dalības “Strēlnieku namā”, kura padomi vada deputāta sieva Denēza Bērziņa, bet padomes locekļi ir Ilmārs Krūms un Eva Krūma, Bērziņš pauž: “Nu, komercdarbība ir mana laikam privāttiesiskā lieta, kas ir attiecīgi manā paša kompetencē.” Bērziņš arī norāda, ka viņam kā juristam neesot pieņemams, ka sabiedrība dažkārt cilvēkus mēģinot padarīt par vainīgiem bez tiesas.
Tikmēr pagājušajā pavasarā pārmetumus par darbošanos administratoru interesēs un pastnieka funkciju pildīšanu, iesniedzot grozījumus Kredītiestāžu likumā, saņēma deputāts Imants Parādnieks (NA), kurš pats to noliedza.
Tomēr tagad atklājies, ka no “Trasta komercbankas” kriminālprocesā aizdomās turētajiem Parādnieks pazīst ne vien Sprūdu, bet arī Mārtiņu Krūmu. Piemēram, Vecumnieku novada mājaslapā redzams, ka visi trīs tur piedalījušies zoles turnīrā 2016.gada pavasarī.
Vaicāts, vai pazīst Parādnieku, Mārtiņš Krūms atbild: "Nu kā – pazīstu... Zinu, jā. Uz ielas sveicinos, teiksim tā." Iepazinušies abi esot "caur hokeja prizmu".
Ieraugot bildi no Vecumnieku zoles turnīra, arī Parādnieks atminas, ka Mārtiņu Krūmu pazīst: “Kā zoles spēlētāju. Mēs esam arī “Arēnā Rīga” bijuši uz pasākumu kopā, tā ka tur es viņu arī esmu iepazinis. Un tur arī esam spēlējuši. (...) Viņš bija uzaicinājis, Mārtiņš, man liekas, tolaik bija uzaicinājis pie sevis. Viņam loža ir.”
Savukārt vaicāts, vai gadījumā, ja Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma, Parādnieks turpinās ar viņu komunicēt, deputāts paziņoja: “Klausieties, tā ir viņa darīšana atsevišķa. Tā ir viņa profesionālā lieta. Uz mani tas neattiecas. (...) Pagaidiet, tas vai tad nav profesionālās darbības ietvaros noticis, kā dēļ viņš tiek apsūdzēts?”
Partijas vadība no Sprūda gan norobežojās jau senāk.
Pirms diviem gadiem Nacionālā apvienība nolēma atteikties no viņa tēva Valda Sprūda ziedotajiem 10 000 eiro. Tas esot bijis partijas tēla jautājums, tagad skaidro Raivis Dzintars.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība pieņēma gan toreiz Valda Sprūda ziedoto naudu, gan pērn Mārtiņa Krūma ziedotos 15 000 eiro. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze jau tradicionāli skaidro – apvienība naudu nepieņemtu tikai gadījumos, ja to liegtu likums. Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis to, ka Nacionālā apvienība no Sprūda tēva ziedojumiem atteicās, komentē šādi: “Tas ir viņu jautājums. Nu, ja viņi jūtas vainīgi, tad viņi atskaita. Mēs nekādā gadījumā nejūtamies vainīgi šajā situācijā, un mēs šo ziedojumu toreiz pieņēmām.”
Nacionālās apvienības vadītājs Dzintars gan apgalvo, ka arī viņiem nav par ko justies vainīgiem, jo Tieslietu ministrija strādājot labi, un partijas lēmumus neviens no malas neietekmējot: “Kādam no biedriem kādas personīgās attiecības vai sporta pasākumi, kas ir kopā apmeklēti, vai kaut kas tāds... Nu, saprotiet, man ir daudzas citas prioritātes, ar ko nodarboties, lai šos jautājumus ļoti šķetinātu. Protams, es saprotu, ka ir politiskie konkurenti, ir atsevišķi mediji un interesenti, kuri cenšas šos jautājumus izmantot, jo tas ir kaut kāds pavediens, ko pret mums izmantot politiskā cīņā. Bet es to neuzskatu par nopietnu, jo es redzu, ka reālo politikas procesu vismaz tajā līmenī, kurā es darbojos, tas neietekmē. Līdz ar to tas nav tas, kam es tērētu enerģiju.”
Lai gan Dzintars piemin “kādus” partijas biedrus, kuru saiknes neesot ņemamas nopietni, tomēr Gaidis Bērziņš ne vien vada Saeimas Juridisko komisiju, bet līdz pagājušā gada nogalei bija Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs. Savukārt Aigars Lūsis joprojām dāsni atbalsta partiju finansiāli – pērn atvēlēja 13 000 eiro.
