Vairāk nabadzība draud vientuļajiem senioriem
2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars samazinājies par 0,4 procentpunktiem jeb aptuveni 12 000 cilvēku. To sekmēja minimālās algas palielināšana un izmaiņas sociālo pabalstu politikā. Piemēram, pēc sabiedrisko mediju pētniecības cikla "Sistēmas bērni" publiskošanas palielināja audžuģimeņu ienākumus un pabalstus daudzbērnu ģimenēm, un tas ir ļāvis vairākiem tūkstošiem cilvēku dzīvot labāk.
Patlaban nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai audzis līdz 409 eiro mēnesī, bet mājsaimniecībai ar diviem bērniem – līdz 860 eiro. Saņemot mazāk par šo summu, mājsaimniecība ir pakļauta nabadzības riskam.
Labā ziņa ir tāda, ka viena gada laikā ievērojami samazinājies nabadzības riskam pakļauto nepilno un daudzbērnu ģimeņu skaits.
Taču joprojām visvairāk nabadzība draud tieši vientuļajiem senioriem vecumā virs 65 gadiem. Šo cilvēku loks pat pieaudzis, un var secināt, ka lielākā daļa – gandrīz 75% – vientuļo sirmgalvju spiesti iztikt ar ļoti ierobežotiem līdzekļiem.
Raugoties uz reģioniem – vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits aizvien, tāpat kā citus gadus, bijis Latgalē – 40,4%, bet vismazākais Pierīgā – 14,4%. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē šie rādītāji ir ap 20 un 30%. Rīgā – 16,1%.
Iepērkas Rīgas Centrāltirgū, kur preces lētākas
Rīgas Centrāltirgus ir vieta, ko dienā apmeklē tūkstošiem cilvēku gan no Rīgas, gan citām pilsētām. Starp cilvēkiem, kas tirgu pamet ar piepildītiem iepirkumu maisiņiem, nevar nepamanīt netālu sēžam ubagus, kas stiepj roku pēc palīdzības. Arī daudziem senioriem tirgus ir vieta, kur var iepirkties lētāk.
"Labāk nepaliek, jo viss kļūst dārgāks. Sākot ar ceļa naudu līdz produktiem," saka pensionāre Ženija. Arī pensionārs Andris atzīst, ka tirgū preces iespējams nopirkt lētāk, kas viņam ir svarīgi.
Pensionāre Astra atklāj, ka dzīvo viena pati un atspaids ir sava māja. "Tad man nav tas briesmīgais nodoklis jāmaksā un es vēl strādāju. Bet, ja nē, tad taču cilvēks izdzīvot nevar."
Turpat Centrāltirgū brilles tirgo pensionāre Anda. Dzīvo kopā ar jaunāko brāli, lai varētu nomaksāt visus rēķinus.
Tikmēr pensionārs Dmitrijs norāda uz zemo pensiju. "Pensija baigi laba. 30 eiro. Kā lai pensionāri dzīvo? Kā vispār nav kauna?"
"Bagāto rajoni" augot kā sēnes pēc lietus
Pilnīgi cita aina paveras vien apmēram piecu kilometru attālumā. Tik dažādā Latvijā un tik dažādā Rīgā dzīvojam. Skanste ir Rīgas modernais centrs, kur visapkārt ir jaunbūves, lielveikali un biznesa centri.
Kamēr zemo ienākumu saņēmēji no nabadzības slazda rāpjas ārā gliemeža ātrumā, nami tā saucamajos "bagātajos rajonos" aug kā sēnes pēc lietus. Tie ir nesalīdzināmi ātrumi, saka socioloģe Baiba Bela.
"Jautājums ir, kā aug vidējā alga, un vai maz tā pensiju indeksācija var aizskriet pa priekšu tam pieaugumam? Tas ir viens. Otrs ir tas, ka ienākumu nevienlīdzība ir sistēmiska lieta. Tā plaisa... nu mēs neredzam nekādā veidā, ka tā mazinātos," atzīst Bela.
Nabadzību un nevienlīdzību starp lielākajām valsts problēmām ierindo tiesībsargs, kas periodiski kritizē politiķus par gauso rīcību sociālās atstumtības problēmu risināšanā.
"Virsrakstu līmenī mēs sakām, ka mums nabadzība ir samazinājusies, bet Latvija joprojām ir priekšpēdējā vietā, apsteidzot tikai Rumāniju. Nu tādas spožas vecumdienas, kā rāda Rietumu filmās, būtu pārsteidzīgi solīt," saka Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Taisnību birojs cer rast Satversmes tiesā, kurā apstrīdēta garantētā minimālā ienākuma un arī trūcīgas personas ienākumu atbilstība Satversmei.
