Frakcijas un valdes ārkārtas sēdē Nacionālā apvienība tikās ar Kučinski uz pusotru stundu garu sarunu. Ceturtdien, 14.janvārī, gan neesot runāts par amatu sadali, bet gan par prioritātēm.
NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars gan piebilda: “Mēs uzskatām, ka mūsu ministri strādāja labi un neredzam argumentus, kāpēc viņus vajadzētu mainīt.”
“Diskusija bija ļoti konstruktīva – mēs pārliecinājāmies par to, ka vairākos Nacionālai apvienībai ļoti būtiskos jautājumos mēs varam cerēt, ka Māris Kučinskis varētu būt mūsu sabiedrotais,” sacīja Dzintars.
Papildus trim jau iepriekš apspriestajiem jautājumiem – par bēgļu uzņemšanu, mācībām valsts valodā un demogrāfiju – ceturtdien apspriests arī jautājums par termiņuzturēšanās atļaujām. “Mēs guvām no Kučinska un viņa kolēģiem apstiprinājumu, ka attiecībā uz uzturēšanās atļauju tirdzniecību netiks pieņemti nekādi lēmumi, kas varētu to iegūšanu caur ieguldījumiem nekustamajos īpašumos atvieglot,” pastāstīja Dzintars.
“No šodienas sarunas mēs redzam, ka daudzas mūsu politiskās prioritātes mēs varam sekmīgāk īstenot nekā iepriekšējās valdībās. Visādi var gadīties politikā, bet izskatās cerīgi,” norādīja eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA). Turklāt Kučinskim premjera amatā neesot vajadzīgs “ieskriešanās laiks”, kā arī Zīle augstu novērtēja Kučinska komunikācijas stilu.
Savukārt Kučinskis uzsvēris, ka valdība nesāks darbu no nulles un ņems vērā priekšteces Laimdotas Straujumas ("Vienotība") veikumu. "Iet no baltas lapas nozīmē arī aizslaucīt visu to, ko ir darījusi Laimdotas Straujumas valdība ar visiem ministriem: ar dažiem iesāktiem darbiem un reformām, pasakot, ka tie mums nav vajadzīgi. Tā nevar būt balta lapa. Varbūt runa ir par to, cik tālu padarītais sakrīt ar tiem uzstādījumiem un vēlmēm, uz kurieni vēlas iet jaunā valdība," teica Kučinskis.
Sarkanās līnijas - atriebība vai personisks viedoklis?
Komentējot “Vienotības” līderes līdere Solvita Āboltiņa pausto, ka partijas sarkanā līnija varētu būt arī Tieslietu ministrija, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata šādu paziņojumu par atriebības diktētu: “Daļēji var traktēt kā vēlmi atriebties Nacionālajai apvienībai par mūsu sākotnēji pausto stingro nostāju attiecībā uz viņas kandidatūru Ministru prezidenta amatam. Citus apsvērumus šobrīd nevaru pateikt, jo nekādu argumentāciju no Āboltiņas kundzes mēs neesam dzirdējuši.”
Arī Inesis Boķis, kurš pārstāv "Vienotības" frakcijā strādājošos reģionālo partiju deputātus, norādīja, ka Saeimas frakcija nebija vienojusies ne par kādām jaunām sarkanajām līnijām vai ultimātiem līdz sarunām ar Kučinski.
“Viņa teica, ka pieļauj, ka tā varētu būt sarkanā līnija, bet apstiprināts nekas netika. Norunājām, ka izvairīsimies par runām par amatiem pirms neesam uzklausījuši Kučinska kungu. (..) Visu pārrunājām, bet neko nenolēmām, kur nu vēl cieti balsojām” atklāja Boķis.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis ZZS pārstāvi, pašreizējo Saeimas deputātu Māri Kučinski veidot jauno valdību. «Vienotība» pauda gatavību runāt ar Kučinski, bet atbalstu vēl nesola.
Vēl pirms nominēšanas Kučinskis tikās ar Nacionālo apvienību, apspriežot iespējamās jaunās valdības veidošanu. Neformālā sarunā gūta saprašanās par trim Nacionālajai apvienībai svarīgiem jautājumiem.
Kučinskis esot piekritis NA nostājai, ka Latvija brīvprātīgi vairs neuzņems papildus saistības par bēgļu uzņemšanu, bet jautājumā par piespiedu kvotām būšot stingri noraidoša pozīcija.
Otrkārt, jautājumā par izglītību valsts valodā panākta vienošanās valdības deklarācijā ierakstīt, ka valsts finansētajām skolām jāpāriet uz mācībām valsts valodā, atstājot telpu diskusijai par metodēm un termiņiem. Savukārt par NA svarīgo demogrāfijas jautājumu sarunās ar Kučinski esot bijusi absolūta vienprātība, ka tai līdzas drošībai jābūt vienai no valdības prioritātēm gan valdības deklarācijā, gan tās darbā.
