NA Saeimas frakcija aicinās koalīcijas partnerus izskatīt jautājumu par grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi, var būt tikai valsts valodā.
Grozījumi paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām, norāda NA.
Likuma grozījumi attiektos uz aģitācijas izvietošanu sabiedriskajā televīzijā un radio, komerciālajā televīzijā un radio, reģionālajos un valsts līmeņa laikrakstos un žurnālos, internetā, kā arī telpās un publiskās vietās (neatkarīgi no īpašuma piederības).
Kontekstā ar šiem grozījumiem ir arī nepieciešams noteikt atbildību par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, papildinot "Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā".
NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka “priekšlikums par aģitāciju valsts valodā ir jautājums par mūsu tautas pašcieņu”.
“Ir nepieļaujami, ka 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzās jomās tiek turpināta PSRS laikā iesāktā divvalodības politika. Valodas referendumā 2012. gadā Latvijas iedzīvotāji pauda savu gribu un apliecināja, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda - latviešu valoda. Kopš tā laika ir sperti nozīmīgi soļi šīs tautas gribas nostiprināšanai izglītības sistēmā un citās jomās. Jaunākais NA priekšlikums ir vēl viens solis, lai nostiprinātu mūsu valsts pamatus, bet jāuzsver, ka attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju runa ir par balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuriem vismaz teorētiski nevajadzētu būt problēmām saprast informāciju latviešu valodā,” pauda Dzintars.
“Nacionāļu” ierosinājumam atsaukusies Jaunā konservatīvā partija, taču stingru “nē” pateikusi “Attīstībai/Par!”. "Politiskās aģitācijas mērķis ir panākt, lai Latvijas sabiedrība piekrīt partiju nostādnēm. Šim priekšlikumam ir apzināti izslēdzoša daba. Tas ir tas, ko Nacionālā apvienība ar šo priekšlikumu vēlas panākt, un mēs nevaram to atbalstīt," sacīja “Attīstībai/Par!” politiķis, vides un pašvaldību ministrs Juris Pūce.
KPV LV un “Jaunā Vienotība” gala atbildi pagaidām nesniedz. Tāpēc ierosinājumu politisko aģitāciju atļaut tikai latviešu valodā koalīcija lēmusi pārrunāt vēlreiz pēc nedēļas. "Vienīgā oficiālā valoda ir latviešu valoda, un šī valoda un viņas pielietojums visos gadījumos ir jāstiprina. [..] Kas attiecas uz pašvaldību vēlēšanu aģitācijas reglamentu, tas vienkārši jāskatās šī plašākā mērķa kontekstā," uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Līdzīgu viedokli pauda arī "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs. Arī gadījumā, ja "KPV LV" un “Jaunā Vienotība” piekritīs aģitācijas atļaušanai tikai latviešu valodā, līdz vairākumam Saeimā dažas balsis pietrūks. Tāpēc Nacionālajai apvienībai, visticamāk, būs jāspēj pārliecināt arī atsevišķi neatkarīgie deputāti.
"Varētu būt tīri praktiski jautājumi par politiskā procesa kvalitāti atsevišķās Latvijas vietās, kur svešvalodas lietošana varētu padarīt vēlētāju uzrunāšanu kvalitatīvāku un vienkāršāku," norādīja Zakatistovs.
