"Ja ir runa, vai mēs izslēdzam vai neizslēdzam Jāni Bordānu kā iespējamo premjeru, mēs šādu iespēju neizslēdzam, tāpat kā neizslēdzam iespējas, ka kāds cits varētu būt kandidāts. Ja jautājums ir, vai mēs varam solīt atbalstu, tad mēs šo atbalstu nevaram solīt, kamēr mēs neredzam, vai šis piedāvājums ir reāls un ko saka citi iespējamie sadarbības partneri.
Mēs uzskatām, ka nevajadzētu nonākt koalīcijai situācijā, kurā viena partija var paralizēt koalīcijas darbu. Lai to nepieļautu, būtu labāka plašāka koalīcija. Līdz ar to mēs vienlīdz skeptiski raudzītos gan uz ZZS, gan "KPV LV", gan cita partnera izslēgšanu no koalīcijas.
Ja nav citas iespējas, mēs esam, protams, gatavi meklēt kompromisus. Bet sarunu iniciatoriem būtu jācenšas panākt, ka ir iesaistīti visi," sacīja Dzintars.
"Attīstībai/Par!" premjera kandidāts Artis Pabriks pēc tikšanās teica: "Mēs neredzam pamatu, kāpēc ZZS būtu jāatstāj opozīcijā." Arī ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze sacīja, ka vērtības ar jaunajiem politiskajiem spēkiem viņiem sakrīt.
KONTEKSTS:
13.Saeimas vēlēšanās visvairāk mandātu – 23 – ieguva “Saskaņa”, kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību. Tiesa, neviens no pārējiem sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties.
Tāpēc “KPV LV”, kura ierindojās otrajā vietā un ieguva 16 deputātu vietas, uzskata, ka valdība jāveido tai kā nākamajam populārākajam spēkam, kurš spējīgs izveidot valdību. Mazāk procentu balsu, bet tikpat daudz deputātu vietu ieguvusī JKP arī nav atteikusies no iespējas veidot valdību, un abas partijas uzņēmās valdības veidošanas iniciatīvu.
JKP līderis Jānis Bordāns paziņoja, ka nesadarbosies ar līdzšinējo premjera spēku - ZZS, bet „KPV LV” aicināja nomainīt ZZS sarunu komandas locekļus. Bordāns valdības aprises solīja konkretizēt piektdien, 12.oktobrī.
Tikmēr „KPV LV” vēlas tikties ar visiem politiskajiem spēkiem, tostarp „konsultāciju formātā” ar „Saskaņu”, un tikai tad varēs atkārtoti tikties ar JKP. Līdz ar to attālinās iespēja jau drīzumā vienoties par nākamās valdības koalīciju.
