Pasākumu apmeklēja kustības vecbiedri un līderi, arī vairāki bijušie Saeimas deputāti. Atmodas laikā LNNK pulcēja tūkstošiem nacionāli noskaņotu cilvēku, kas atšķirībā no Tautas frontes jau 1988.gadā stingri iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
“Mūs sauca, pratināja, centās izvilkt kaut kādu informāciju. Visu laiku bija kaut kādi draudi ar armiju, Afganistānu. Centās mūs ietekmēt, terorizēt. Bet mēs tomēr uzdrošinājāmies neklausīt pastāvošajai varai un sanācām šeit,” atminas viens no kustības dibinātājiem Aivars Jakovičs.
“Šeit vajadzēja simtiem tūkstošiem cilvēku atnākt, jo tas bija tāds kā karogs, ko, dibinot LNNK, pacēla virs Latvijas. Tāda arī bija tā turpmākā LNNK loma turpmākajos gados,” piezīmē vēl viens no dibinātājiem un pēc tam vairāku Saeimas sasaukumu deputāts Pēteris Tabūns.
Pēc neatkarības atgūšanas LNNK pārtapa partijā un 5. Saeimas vēlēšanās ieguva 15 vietas parlamentā. Vēlāk LNNK apvienojās ar partiju “Tēvzemei un brīvībai”.