“Tad, kad aģentu savervēja, tad viņam ne tikai uztaisīja kartīti, bet arī ierakstīja speciālā uzskaites žurnālā. Latvijā tādi žurnāli saglabājušies par laika periodu no 1953. gada marta līdz 1987. gada janvārim,” stāsta Nacionālā arhīva vecākais eksperts Gints Zelmenis.
Viņš rāda vienu no 53 saglabātajiem aģentu reģistrācijas žurnāliem, kas jau digitalizēti un tuvākajās dienās parādīsies internetā. Tajos redzams katras personas reģistrācijas datums, kas lielākoties sakrīt ar kartītē esošo, aģenta personas lietas numurs, kā arī segvārds, un žurnālos redzams, ka dažiem aģentiem laika gaitā tas mainīts.
“Otrā lapas daļā parādās atzīmes par aģenta personas un darba lietām, šis ir viens no dokumentiem, kur mēs varam redzēt papildus, cik tas aģents ir vai nav bijis aktīvs. Uz kartītes otrā pusē var nebūt nekādas atzīmes, bet šeit, žurnālā, pie tā paša aģenta var būt pierakstīts, ka darba lietā bijuši vairāki sējumi. Kas ir tajos sējumos, mēs nezinām, jo tie ir aizvesti uz Krieviju, bet no sējumu skaita var secināt, ka ziņotājs ir bijis aktīvs,” skaidro Zelmenis.
Ir arī aģenti, par kuru darbu žurnālā nav nekādu atzīmju. Pētnieks papildina, ka dokuments dod iespēju salīdzināt jau iepriekš publiskotās aģentu kartītes ar uzskaitītajiem segvārdiem žurnālos. Lielākoties ir gan kartīte, gan ieraksts žurnālā, bet ir arī gadījumi, kad savervētais aģents attiecīgā gada žurnālā nav fiksēts.
“Te nu mēs nonākam pie jautājums – kādēļ? Teorētiski aģentam jābūt reģistrētam, bet praktiski žurnālā viņš nav atrodams. Var būt arī pretējas situācijas - ir ieraksts žurnālā, bet kartītes nav. Jāpiebilst, ka Latvijā saglabātās kartītes ir par aptuveni 4500 personām, bet šajos žurnālos reģistrēti vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku,” atgādina Zelmenis.
Kartotēkā pārsvarā ir 70. un 80.gadi, bet žurnāli garākā laika posmā no 50. līdz 80.gadu nogalei.
Vēl šomēnes arhīva mājaslapā parādīsies VDK operatīvās lietas, kurās arī vietām atrodami aģentu vārdi, segvārdi un viņu ziņojumi par citām personām.
“Operatīvā lieta ir visa informācija, ko VDK ievāca par kādu interesantu cilvēku. Piemēram, savulaik pazīstamais latviešu izcelsmes baltvācu jurists Dītrihs Andrejs Lēbers. Viņš jau 60. gados brauca arī uz Padomju Savienību un, protams, ka drošības komiteja par viņu interesējās. Tā arī ir viena no lietām, kuru publicēsim.
Tur ir teju viss, ko komiteja par viņu savāca. Interesanti, ka pats Lēbers pēc PSRS sabrukuma bija viesojies Latvijā un Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā ar savu lietu bija iepazinies un tad par saviem novērojumiem un pārdomām 90. gados uzrakstīja rakstu, kuru mēs atradām arhīvā un arī pievienosim klāt šai lietai,” atklāj Zelmenis.
Operatīvās lietas var saturēt arī čekistu redzeslokā nonākušā cilvēka personiska rakstura sarakstes vēstulēs, kuras VDK pārtvēruši. Privātas upuru sarakstes, piemēram, ar tuviniekiem arhīvs internetā nepārpublicēs. Latvijā palikušas ap 400 personu operatīvās lietas (uz Krieviju 80. gadu beigās aizvestas vairāk nekā 20 tūkstoši lietu), daļā parādās arī informācija par organizēto noziedzību, nelegālo narkotiku apriti 80. gadu nogalē un 90. sākumā, tādēļ personas dati daudzviet arī tajās būs aizklāti.
Gints Zelmenis turpina, ka saskaņā ar likumu, sākot ar maiju, jāpublicē ne tikai no Satversmes aizsardzības biroja pārņemtie dokumenti, bet arī daļa dokumentu, kas arhīvā vienmēr ir atradušies. Piemēram, par VDK personālsastāvu.
Pie čekas štata darbinieku lietām arhīvs pievienos arī īsu biogrāfisku informāciju.
“Šeit mums vislabāk ziņu ievākšanā palīdz partijas arhīvs, jo VDK darbiniekiem, īpaši vadošais un operatīvais sastāvs, viņiem visiem bija jābūt partijas biedriem vai vismaz komjauniešiem sākuma stadijā. Tā kā par partijas biedriem tika vākta informācija, tad šajos dokumentos var savākt informāciju par viņiem un tostarp viņu dienesta gaitu. Tas ir būtiski, jo liela daļa VDK darbinieku savulaik šeit ieradās no dziļas Krievijas un šeit strādāja, un šie dokumenti mums ļauj uzzināt vairāk, kas tie par cilvēkiem,” atzīst Zelmenis.
Minētajām dokumentu grupām daudzviet klāt būs arhīva ekspertu komentāri par to, kā katrs turpmāk pieejamos dokumentus var savstarpēji salīdzināt. Savukārt pēc likuma grozījumu pabeigšanas Saeimā interneta vietnē kgb.arhivi.lv parādīsies arī iepriekš likumā neierakstītā un nepublicētā kartotēka.
