1. Vai un kādā veidā plānojat mazināt valsts pārvaldi?
Ir jāvirzās uz efektīvāku publisko pārvaldi. Tas nozīmē, ka vajadzīgas tādas reformas, kas uzlabo tās darbību, citstarp dažādi e-risinājumi, par kuriem Nacionālā apvienība stingri iestājas.
Piemēram, joprojām daudzi dokumenti tiek iesniegti papīra formātā, un kāds tos attiecīgajā iestādē manuāli ievada sistēmā. Tas nav lietderīgi, taču vainojami nav konkrētie darbinieki, bet sistēma, kas jāuzlabo. Turpinot šo piemēru, ilgākā termiņā tas nozīmētu, ka daudzi darbinieki paliktu bez esošajiem pienākumiem un tas nereti novestu pie darbinieku skaita samazināšanas. Taču šāda optimizācija būtu loģisks iznākums. Sistēmiskas pārmaiņas neizdosies īstenot, ja pašmērķis būs “valsts pārvaldes mazināšana”.
Vēl arī jāatzīmē, ka pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) statistikas, Latvijā 2015. gadā publiskajā sektorā bija nodarbināti 20% no valstī kopumā nodarbinātajiem, kamēr Lietuvā 22.8%, bet Igaunijā — 23%.
2. Vai un kādā veidā plānojat mazināt pašvaldību administrācijas?
Laikam ejot un mainoties faktiskajai situācijai, ir jāpielāgo valsts un pašvaldību institūcijas, lai veidotu ilgtspējīgu un uz attīstību vērstu valsti, kas valsts budžetu plāno un izlieto pārdomāti, maksimāli samazinot nelietderīgus izdevumus. Vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu valsts attīstību ir turpināt iesākto publiskās pārvaldes reformu – valsts pārvaldē jāsamazina ierēdņu skaits par 6 %.
Turklāt nākamajai Saeimai jārealizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesāktā un tik ļoti nepieciešamā pašvaldību reforma. Reformas ietvaros, apvienojot pašvaldības, ir svarīgi nodrošināt, ka iedzīvotāju skaits pašvaldībā nav mazāks par vismaz 8 tūkstošiem iedzīvotāju.
Pašvaldību reforma sniegtu reālu iespēju samazināt administratīvos aparātus, nesamērīgo deputātu skaitu, tādējādi nodrošinot kvalitatīvāku ierēdņu darbu un efektīvāku pašvaldību iestāžu budžeta izlietojumu. Tas veicinātu arī efektīvāku pašvaldības darbību kopumā, tai skaitā pašvaldības varētu sniegt arvien kvalitatīvākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. Turklāt lielākas pašvaldības spēs piesaistīt arī kvalitatīvāku un profesionālāku darbaspēku un speciālistus, tāpat būs iespēja raudzīties plašāk uz kopējo teritorijas, resursu un infrastruktūras attīstību nākotnē, izvērtējot visdažādākās iespējas.
Līdz ar to, veicot pašvaldību reformu, samazinot pašvaldību birokrātisko aparātu un paralēli attīstot arī e-pakalpojumus un to pieejamību, pašvaldību administrācijas būtu samazināmas vismaz par 6% - 10%.
Svarīgi norādīt, ka valstī darbojas Pašvaldību izlīdzināšanas fonds, kas īsteno finanšu pārdali starp pašvaldībām. Tā rezultātā “donoru” pašvaldības maksā “saņēmēju” pašvaldībām daļu no saviem ieņēmumiem. Savukārt “saņēmēju” pašvaldības no izlīdzināšanas fonda iegūtos līdzekļus izmanto nepamatoti liela administratīvā aparāta uzturēšanai. Pašvaldību reformas īstenošana nodrošinātu šādas situācijas novēršanu, padarot pašvaldības stiprākas un spējīgas pilnvērtīgi īstenot savas funkcijas bez nepamatoti liela administratīvā aparāta.
3. Nosauciet trīs ministrijas, pār kurām noteikti gribētu uzņemties politisko virsvadību?
Izglītības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija un Kultūras ministrija.
4. Vai un kādā veidā ir jāmaina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbs?
Gribētos, lai KNAB ātrāk sniegtu materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai plašu rezonansi guvušās lietās (piemēram, Rimšēviča lietā). Pretējā gadījumā, ja notiek amatpersonas skaļa aizturēšana un pēc tam ir ilgstošs klusums un nenoteiktība - tas negatīvi atsaucas uz Latvijas valsti gan politiski, gan ekonomiski. Vēl būtu vēlams noskaidrot, vai ir novērsti tie šķēršļi, kas pirms vairākiem gadiem kavēja KNAB rosināt lietas gadījumos, kad bija operatīvā informācija par iespējamiem noziegumiem (tā pati Rimšēviča kukuļošanas lieta, "Rīdzenes" sarunu lieta).
5. Vai Latvijai ir jāpaliek Eiropas Savienības un NATO sastāvā?
Latvija ir un būs aktīva un lojāla Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts. Tāpēc Nacionālā apvienība enerģiski iestājas gan par aizsardzības izdevumu palielināšanu, gan par pastāvīgu NATO sabiedroto karavīru uzturēšanos Latvijā.
NA iestājas par Eiropas Savienību, kas sastāv no nacionālām valstīm, kuru suverenitāte un kulturālās īpašības tiek respektētas un novērtētas. Nacionālā apvienība iestājas pret ES federalizāciju, kā rezultātā tādas mazās valstis kā Latvija citstarp zaudētu iespēju līdzvērtīgi ietekmēt ES attīstības un virzības procesus.
6. Ko plānojat mainīt pašreizējā vecuma pensiju sistēmā?
Pensijai pirmkārt ir jābūt atkarīgai no veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāža, kur katrs darba gads un veiktās iemaksas tiek taisnīgi novērtētas ar attiecīgu pensijas lielumu. Nevis diferencēšana tiek veikta pa darba stāža gadu desmitiem…
Tikpat taisnīgi, ka pensijas apmērs ir atkarīgs arī no krietni izaudzināto bērnu skaita. Jo tieši strādājošie ir tie, kuri nodrošina pensiju izmaksas tā brīža pensionāriem aptuveni 2/3 apmērā no katra saņemamās pensijas. Tātad tie bērni, kas izauguši, sarūpē pensiju izmaksas visiem pensionāriem, un pašsaprotami, ka par to, ka ir šie sociālo iemaksu maksātāji, jāsaka PALDIES viņu vecākiem – un tam jāizpaužas lielākā pensijā – reizinot pašas personas sarūpēto pensiju kapitālu ar kādu noteiktu koeficientu par katru bērnu – tādējādi palielinot pensiju par 3-5% par bērnu…
Diemžēl šī brīža sistēma ne tikai nenodrošina šādu taisnīgu pieeju, bet ir vērsta pret personām, kuras izvēlējušās radīt un audzināt bērnus – jo apmaksātajā bērna kopšanas laikā iemaksas pensiju kapitālā tiek veiktas vien no 171 eiro, kaut arī kopējais pabalsts māmiņai ar vidējo bruto algu (ap 1000 eiro) ir ap 610 eiro, sociālo iemaksu apjoms pensiju kapitālam pusotra gada laikā, kamēr māmiņa rūpējas par bērnu, ir nevis ap 200 eiro mēnesī jeb 3 600 eiro visā periodā, bet vien 34 eiro mēnesī jeb 615 eiro visā periodā, kas nozīmē – pret personu, kura turpina šādā pat darbā strādāt un neizvēlas laist pasaulē bērniņu, ir zaudētas sociemaksas ap 3 000 eiro apmērā, kas rezultējas par aptuveni 14 eiro mazākā pensijā visa mūža garumā! Un tas ir tikai par vienu bērnu, un ja personai ir vidējie ienākumi valstī, bet, ja lielāki, tad zaudējums vēl ievērojamāks, kas reizināms ar bērnu skaitu. Tas ir jāmaina! Iemaksas pensiju kapitālā valstij ir jāveic vismaz no pilna bērna kopšanas un vecāku pabalsta kopsummas, bet ideālā gadījumā no vidējām sociālajām iemaksām pēdējā gada laikā pirms bērna piedzimšanas.
Ir jābūt nodrošinātai iespējai vecākam, kurš izaudzinājis 3 bērnus, doties priekšlaicīgā pensijā 3 gadus ātrāk, nezaudējot pensijas apmēru. Kā arī iespējai, sasniedzot pensijas vecumu (tai skaitā priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu), turpināt strādāt, nesaņemot pensiju, un veikt uzkrājumus pensiju kapitālā, kas ir pieaugošs ar atbilstošu koeficientu par katru papildu nostrādāto gadu
7. Ko plānojat mainīt pašreizējā ģimeņu atbalsta (materiālā) sistēmā?
Ģimeņu materiālā atbalsta sistēma ir krietni plaša, tāpēc minēšu tikai dažus būtiskākos atbalsta mehānismus un nepieciešamās izmaiņas.
Ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) apmēram ir jābūt noteiktam nevis pēc bērna kārtas numura (mazāk “vērtīgs” un vairāk “vērtīgs”), bet pēc ģimenē faktiski aprūpējamo bēnu skaita, kuri ir vecuma grupā līdz pat vidusskolas vai arodskolas pabeigšanai. Un atbalsts ir būtiski pieaugošs atkarībā no faktiski aprūpējamo bērnu daudzuma – kas vienādi attiektos arī uz mājsaimniecībām, kurās ir ģimene – laulātie, kas kopā audzina bērnus no abu iepriekšējām attiecībām.
Šī universālā pabalsta apmēram ir jābūt līdzsvarā ar ienākuma nodokļa atvieglojumu, kas, veidojot atbalsta kopsummu, ir objektīvi samērojams attiecībā pret minimālo ienākuma līmeni.
Kā piemērs:
Ģimene ar 1 bērnu 20 eiro ĢVP + 50 eiro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums (20% no 250 eiro) = 70 eiro (nosacīti 50% apmērā no minimālā ienākuma līmeņa aprēķina par bērnu jeb otru mājsaimniecības locekli (MIL2))
Ģimene ar 2 bērniem 80 eiro ĢVP + 100 eiro IIN atvieglojums = 180 eiro (vidēji 90 eiro par bērnu) (vismaz 70% apmērā no MIL 2)
Ģimene ar 3 bērniem 240 eiro ĢVP + 150 eiro IIN atvieglojums = 390 eiro (vidēji 130 eiro par bērnu) (100% apmērā no MIL 2)
Ģimene ar 4 bērniem 360 eiro ĢVP + 200 eiro IIN atvieglojums = 560 eiro (vidēji 140 eiro par bērnu)
Ģimene ar 5 bērniem 500 eiro ĢVP + 250 eiro IIN atvieglojums = 750 eiro (vidēji 150 eiro par bērnu) utt.
Bērnam, pabeidzot mācības vidusskolā, arodskolā ir citi atbalsta veidi kuplām ģimenēm – piemēram, valsts apmaksāta augstākā izglītība, izpildot noteiktus sekmju kritērijus – izveidojot īpašas sociālās budžeta vietas augstskolās.
Bērna kopšanas pabalsts līdz bērna 1,5 gadiem jāpalielina līdz minimālajam ienākuma līmenim par 2 personām mājsaimniecībā.
Vecāku pabalsts tiek izmaksāts arī bērna kopšanas laikā, tam mainoties atkarībā no vecāku slodzes, saglabājot pienācīgu apmēru, pat ja abi vecāki strādā uz pilnu slodzi, bet, piemēram, pie pusslodzes katram vecāku pabalsts paliek nemainīgs. (šobrīd 70% “nogriež”, tikko veic kaut mazāko darbiņu). Vecāku pabalsta apmērs par bērna kopšanas periodu līdz bērna 1,5 gada vecumam jāpalielina līdz 50% no vidējām sociālajām emaksām.
Ideālais modelis – vecāku pabalstu aprēķināt no abu vecāku veiktajām sociālajām iemaksām.
Labklājības piemaksa Ģimenes valsts pabalstam – noteikt ikmēneša piemaksu aizbildnim bērna adopcijas gadījumā - vismaz minimālā ienākuma līmenī par otru mājsaimniecības personu (šobrīd 124 eiro).
8. Vai un kādā veidā jāierobežo ātro kredītu bizness Latvijā?
Nacionālā apvienība atbalsta Saeimā virzītos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrākus ierobežojumus nebanku kredītdevējiem. Grozījumi tostarp paredz, ka kredīta kopējās izmaksas nedrīkstēs pārsniegt 0.07 procentus dienā.
Tomēr ir svarīgi pie iesāktā neapstāties. Ir ne tikai jāpanāk, ka par attiecīgajiem grozījumiem nobalso parlaments, bet jāievieš vēl papildu ierobežojumi. Kā vienu jāpiemin agresīvā ātro kredītu reklamēšana, kas nereti maldina cilvēkus, uzsverot kredīta it kā lētās izmaksas un, kas svarīgāk, pievilina jaunus klientus, kuriem šāda tipa aizdevums var pat nebūt vajadzīgs.
Ātro kredītu nozares izteiktās bažas par to, ka līdz ar jaunajiem ierobežojumiem šis bizness lemts iznīkšanai, nav pamatotas. Šis arguments ir ticis izmantots pirms katriem centieniem nozari nedaudz sakārtot. Ilgtermiņā varbūt arī paliks tikai daži aizdevēji, taču pastāv cerība, ka tie naudu aizdos godprātīgi, izvērtējot aizņēmēja spēju aizdevumu atdot. Latvijai nav vajadzīga šī nozare pašreizējā formā, kur valda haoss, tirgū darbojas desmitiem firmu ar nezināmu reputāciju un finansējuma avotiem un, pats galvenais, kura postā dzen neskaitāmas ģimenes.
9. Vai un kādā veidā jāierobežo azartspēļu bizness Latvijā?
Noteikt ierobežojumus zāļu skaitam konkrētā teritorijā, lai izskaustu situāciju, kad spēļu zāles ir uz ielas katra otrā stūra.
Ierobežot āra reklāmas pie spēļu zālēm. Ja izkārtnē vēlas vēstīt – LAIMĒTAVA –, tad blakus jāraksta – ZAUDĒTAVA.
10. Nosauciet trīs pasākumus ekonomikā, kas varētu būtiski uzlabot valsts budžeta ieņēmumu daļu?
1) Labāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšana
Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem, Latvijā 2015. gadā saistībā ar PVN netika iekasēti 411 miljoni eiro jeb gandrīz 5,7% no tā gada paredzētajiem ieņēmumiem valsts budžetā (un aptuveni 1,7% no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta (IKP)). Tāpat jāpiemin, ka 2015. gadā Latvijā starpība starp gada kopējām PVN saistībām un reāli iekasētajiem līdzekļiem no šī nodokļa bija 18%. Salīdzinājumam Igaunijā — tikai 5%.
Citiem vārdiem, summas, kas katru gadu valsts budžetam aiziet garām, ir milzīgas. Lai arī situācija pamazām uzlabojas, ir vēl daudz darāmā.
Tostarp ir jānovērš starpvalstu PVN krāpniecība — karuseļshēmas, mahinācijas ar lietotiem auto u.c., kā rezultātā Latvija katru gadu zaudē lielu naudu, kuru varētu izmantot izglītības, veselības aprūpes, aizsardzības un citu nozaru finansēšanā. ES līmenī jau tiek strādāts pie dažādiem likumprojektiem, vērstiem pret PVN krāpniecību, kas dalībvalstīm un to ieņēmumu dienestiem dos iespēju labāk koordinēt pasākumus pret krāpniecību un dalīties ar operatīvo informāciju.
Pašmāju līmenī jāturpina uzlabot uzņēmumu PVN maksāšana — tostarp krāpniecība, kas saistīta ar kases čekiem, joprojām ir milzīga.
2) Bezdarba mazināšana un nodarbinātības veicināšana
Lai arī iekšzemes kopprodukts aug stabili, bezdarbs nerūk tik strauji, cik nepieciešams. Jūnijā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 procenti, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES-28 - 6,9 procenti), kā arī kaimiņvalstīs Lietuvā (6,8%) un it īpaši Igaunijā (4,9%). Tas nozīmē, ka mums ir ne tikai lielāki budžeta izdevumi jāatvēl bezdarbnieku pabalstiem, bet ir arī mazāk darbaroku — un attiecīgi nodokļu maksātāju.
Bezdarba līmenis valstī joprojām ir lielāks nekā pirmskrīzes laikā. Tas ir jālabo. Ir aktīvāk jāstrādā ar bezdarbniekiem, stimulējot viņus atgriezties darba tirgū un ieviešot papildu programmas viņu prasmju uzlabošanai. Tāpat vajag spēcīgāku sadarbību ar privāto sektoru. Strukturālais bezdarbs, kur darbaspēka piedāvājums neatbilst pieprasījumam, ir jāsamazina līdz minimumam.
3) Jāpanāk, ka Latvijā atgriežas vairāk pilsoņu, nekā aizbrauc.
Nacionālā apvienība ar individuālu pieeju atbalstīs katru latvieti, kurš paudīs vēlmi atgriezties dzīvot Dzimtenē. Daudzi latvieši ārvalstīs ir uzkrājuši neatsveramu pieredzi un guvuši jaunas iemaņas. Šo pilsoņu atgriešana nozīmēs arī vairāk darbaroku, t.sk. nozarēs, kur jau tagad izteikti trūkst darbinieku, un attiecīgi caur darbaspēka un netiešajiem nodokļiem lielākus ieņēmumus valsts budžetā.
11. Vai atbalstāt Kopdzīves likumu, kas dotu tiesisku attiecību pamatu arī homoseksuāliem pāriem?
Nē, jo uzskatām, ka ir nepieciešams aizstāvēt ģimenes vērtības, un Latvija konstitucionālā līmenī izšķīrās par to, ka tiesiski aizsargājama ir laulība – savienība starp vīrieti un sievieti, kā arī ģimene.
- Valsts atzīst un aizsargā laulības institūtu ne jau tādēļ, ka tas ļauj cilvēkiem viņu kopdzīvē justies pēc iespējas komfortablāk, bet gan unikālā un fundamentālā labuma dēļ, kuru tas dod mūsu valstij, sabiedrībai un visai cilvēcei. Šīs atzīšanas un aizsardzības pamatā ir kopējais labums, nevis individuālu egoistisku iegribu apmierināšana.
- Viendzimuma pāru kopdzīves reģistrācija nozīmētu nevis “vienlīdzības” nodrošināšanu, bet gan radikālu laulības institūta pārdefinēšanu no valsts puses, kas pavērtu ceļu uz laulības institūta iznīcināšanu. Šādas iniciatīvas ir uzskatāmas par kārtējo sociālo eksperimentu, kur sabiedrības izteikts mazākums vēlas savu pasaules redzējumu uzspiest Latvijas sabiedrības vairākumam. Tā mērķis ir sabiedrības pārveidošana ar likuma palīdzību, bet šāda mākslīga sabiedrības modifikācija un “uzlabošana” nebūtu pieļaujama.
- Latvijas tiesību sistēma jau garantē vienlīdzīgas tiesības visiem cilvēkiem bez jebkādas diskriminācijas, taču no tā nebūt neizriet, ka valstij ir pienākums atbalstīt homoseksuālu dzīvesveidu.
- Ja personas nevēlas uzņemties pienākumus, kas izriet no laulības noslēgšanas, tad valsts jau tagad sniedz vairākas iespējas, kā risināt savstarpējās attiecības, tajā skaitā mantiskās attiecības, bet, protams, ja par to personas vienojas jau laicīgi.
12. Vai uz nākamo termiņu Latvijai ir vajadzīgs cits Valsts prezidents?
Jā. Nacionālā apvienība prezidenta amatā vēlētos redzēt konstitucionālo tiesību ekspertu Egilu Levitu. Cienām Raimondu Vējoni kā labu cilvēku un pieredzējušu politiķi, bet, lai pilnībā izmantotu prezidenta amata sniegtās iespējas valsts labā, ir nepieciešamas vēl citas būtiskas īpašības.
Kādiem jābūt kritērijiem?
Pirmkārt, spēja redzēt plašākas kopsakarības, formulēt un īstenot valsts stratēģiskās intereses. Prezidentam jābūt nacionāli orientētam pārliecības un ideālu cilvēkam. Otrkārt, prasme būt līderim - prasme komunicēt, iedvesmot cilvēkus, uzņemties atbildību, formulēt mērķus, īstenot varu ne tikai formāli, bet arī ar savu personības autoritāti. Treškārt, pieredze un zināšanas reālajā politikas procesā.
13. Vai izdevumi aizsardzībai tuvākajos gados jāpalielina līdz 2,5% no IKP?
Jā, jāpalielina pakāpeniski līdz 2,5% no IKP:
- Ikvienas valsts pamatpienākums ir nodrošināt valsts un tās iedzīvotāju aizsardzību pret iekšējiem un ārējiem draudiem. Miers un stabilitāte ir pamats ikvienas dzīves jomas attīstībai. Kā liecina vēsture un pašlaik daudzviet pasaulē notiekošie bruņotie konflikti, nestabilitāte ir norma. Ar to ir jārēķinās ikvienai valstij.
- Būtiskākais ārējo draudu avots Latvijai ir un pārskatāmā nākotnē saglabāsies Krievija. Tā pēdējās desmitgades laikā ir okupējusi Gruzijas un Ukrainas teritorijas, militāro vingrinājumu laikā tā regulāri izspēlē uzbrukumus Baltijas valstīm un citām NATO dalībvalstīm, tās kara lidmašīnas, kuģi un zemūdenes regulāri provokatīvi pietuvojas Latvijai. Krievija pastāvīgi nomelno Latviju starptautiski, tā mēģina ietekmēt mūsu valsts politiskos un ekonomiskos procesus, veic spiegošanu un šķeļ Latvijas sabiedrību. Krievijas apdraudējums nākotnē nemazināsies – gluži pretēji, tas tikai pastiprināsies.
- Lai gan pēdējo gadu laikā aizsardzības spējas ir būtiski stiprinātas, tās joprojām ir ļoti nelielas iepretim ārējiem draudiem - ir pārāk mazs karavīru un apmācīto iedzīvotāju skaits, ļoti vājas pretgaisa aizsardzības spējas, faktiski nav gaisa spēku, bruņu transports nepietiekamā apmērā utt.
- Aizsardzības izdevumu palielinājums ļaus turpināt jau aizsāktos attīstības virzienus – militārās tehnikas un bruņojuma iegādi, tā uzlabošanu un uzturēšanu, gaisa novērošanas un pretgaisa aizsardzības sistēmu stiprināšanu, karavīru un zemessargu individuālā aprīkojuma iegādi, karavīru un zemessargu apmācību, sakaru līdzekļu iegādi, kazarmu un noliktavu būvniecību, atalgojuma celšanu u.c.
- Ja Latvija nerūpēsies par savu drošību, būtu naivi gaidīt, ka kāda cita valsts to darīs mūsu vietā. Tāpēc īpaši svarīgi ar aizsardzības izdevumu apmēru turpināt pārliecināt ASV par nepieciešamību ilgtermiņā garantēt Latvijas drošību un vienlaikus Latvijai spēt vairāk iesaistīties starptautiskās misijās sabiedroto atbalstam.
14. Kādas izmaiņas kopumā esat iecerējuši nodokļu un nodokļu iekasēšanas jomā?
Nacionālā apvienība atbalsta stabilu un prognozējamu nodokļu politiku. NA pamatos atbalsta esošo IIN, UIN un PVN likmju saglabāšanu. Tomēr vidējā termiņā ir svarīgi izvērtēt nodokļu reformas panākumus un trūkumus attiecībā uz konkrētām grupām, kā arī ietekmi uz valsts budžetu. Nodokļu sistēma jāpilnveido, lai tā būtu taisnīga pret visiem. Papildus arī jānodrošina tāds kompromiss, kur gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem tā kļūst ērtāka un mērķētāka.
NA arī ieviesīs taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, nepiemērojot nodokli ģimeņu pašapdzīvotam mājoklim līdz sabiedrībā pieņemamai vērtībai. Tāpat Apvienība palielinās pensiju neapliekamo minimumu, sociālo nodrošinājumu personām ar invaliditāti un piešķirs nodokļu atlaides sociālajos uzņēmumos nodarbinātajām personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti.
15. Vai jāpaplašina preču un pakalpojumu loks, kam piemērot samazinātu PVN? Kam konkrēti?
Esošā budžeta situācija un prioritātes, kas izvirzītas, un jau uzņemtās saistības to izpildei objektīvi liedz tūlītēji paplašināt preču un pakalpojumu loku, kam piemēro samazināto PVN likmi. Tomēr diskusija ir pilnībā iespējama, un tad, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, var diskutēt, vai paplašināt loku. Kā reālistiskākā iespēja varētu būt pārtikas produkti, kā tas ir virknē ES dalībvalstu. Dārzeņu PVN likmes samazināšana gan nav devusi rezultātu, kādu gribētos, tāpēc par tālāku samazinātās PVN likmes loka paplašināšanu jādomā ļoti piesardzīgi.
16. Kurus politiskos spēkus jūs uzlūkojat kā sabiedrotos un kurus nē, strādājot vienā valdībā?
Mūsu “sarkanā līnija” ir “Saskaņa” un “Latvijas Krievu savienība”, ar kurām mēs nepieļaujam nekādu sadarbību. Lai novērstu šo partiju atrašanos Latvijas valdībā, esam gatavi sadarboties ar citām partijām.
17. Vai un kādā veidā mazināsiet OIK elektrības rēķinos?
Jā!
Iespējas OIK (obligātās iepirkuma komponentes) samazinājumam ir vairākas, pie kam daudzas no tām ir risināmas gan pakāpeniski, gan soli pa solim.
Pirmkārt, atsakoties no Krievijas dabasgāzes, jo viss, kas ir noticis, ir noticis, pateicoties dabasgāzes koģenerācijas staciju būvei, kas vispār nav spējīgas strādāt koģenerācijas režīmā, jo trūkst siltumenerģijas patērētājs. Tā ir Krievijas uzspiesta politika mūsu valstij, lai Latviju padarītu enerģētiski atkarīgu no Krievijas un grautu valsts ekonomisko attīstību. Dabasgāzes izmantošana Latvijā, kura ir bagāta ar vietējiem bioresursiem un atjaunojamo enerģiju, ir mērķtiecīga valsts energosektora attīstības bremzēšana no iekšpuses. Atsakoties no fosilās dabasgāzes, ir iespējams pārorientēties uz atjaunojamiem energoresursiem un mazāk ietekmēt klimata pārmaiņas.
Otrkārt, pārskatot šķērssubsīdijas koģenerācijas staciju siltumenerģijas tarifam dažās pašvaldībās, iespējams palīdzēt nosegt OIK mazturīgajiem iedzīvotājiem visā valstī. Subsidētais tarifs turīgajiem iedzīvotājiem būtu vienāds visās pilsētās Latvijā: šī iedzīvotāju grupa maksātu par siltumenerģiju bez atlaidēm. Tādējādi veidotos siltumenerģijas izmaksu uzkrājums valstī. Ieguvumi no izveidotā koģenerācijas staciju siltumenerģijas izmaksu uzkrājumu fonda tiktu izmantoti OIK segšanai mazturīgajiem iedzīvotājiem.
Treškārt, izmantot sistēmisku pieeju un izstrādāt ilgtermiņa enerģētikas sektora attīstības stratēģiju, kas ir saistīta ar cirkulāro ekonomiku, kas sabalansē dabas resursu izmantošanu, ietekmes uz klimata pārmaiņām mazināšanu un atjaunojamo energoresursu ieviešanu enerģētikā. Igaunija un Lietuva jau tirgojas ar ES dalībvalstīm ar zaļo enerģiju 2030. gadā. Latvijai ir daudz lielāks potenciāls.
Ceturtkārt, izglītojot elektroenerģijas lietotājus, sabiedrību un valsts institūcijas par energopārvaldības sistēmas ieviešanas nepieciešamību visos līmeņos, motivējot iedzīvotājus un uzņēmumus mazināt enerģijas patēriņu, tādējādi mazinot maksu par enerģiju (tarifs ir tikai koeficients, ar kuru reizina enerģijas patēriņu). Piemēram, nepieciešams skaidrojums par iespējām mazināt maksu par elektroenerģiju (ieskaitot maksu par OIK), paaugstinot dzīves kvalitāti.
Piektkārt, atņemt OIK visiem tiem energoavotu īpašniekiem, kuri maksu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti ieguvuši, pārkāpjot normatīvos aktus (dažreiz šīs tiesības iegūtas arī korupcijas rezultātā). Piemēram, par koģenerācijas stacijā saražoto elektroenerģiju tiek saņemts OIK, kaut arī lielākā daļa saražotās siltumenerģijas tiek izmantota paša uzņēmuma vajadzībām.
Sestkārt, atcelt OIK izmaksu visiem tiem energoavotiem, kuriem ir nodokļu parādi, piemēram, kārtējā mēnesī ir nodokļu parādi 10 EUR un vairāk.
18. Vai un kas turpmāk būtu maināms nekustamā īpašuma nodokļa jomā?
Nodokļu reformas laikā nekustamā īpašuma nodoklis netika reformēts, tomēr nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšana un kadastrālā vērtība neatbilst loģiskai un taisnīgai nodokļa piemērošanai, ko var pamatot ar to, ka laikā, kad vidējais atalgojums dažādos Latvijas reģionos atšķiras par apmēram 1,7 reizēm, nekustamā īpašuma nodoklis valsts ietvaros atšķiras pat 2500 reizes.
Izmantojot līdzšinējo nekustamā īpašuma nodokļa regulējumu, atsevišķu reģionu iedzīvotāji ir nonākuši situācijā, kad nodokļa samaksāšana kļūst neiespējama. Atbilstoši pasaulē akceptētajiem pamatprincipiem, kas jāievēro, nosakot un piemērojot nodokļus, var uzsvērt divus: maksātspējas principu un taisnīguma principu. Izvērtējot nekustamā īpašuma nodokļa atbilstību taisnīguma un maksātspējas principiem, netiek ievērots neviens no tiem. Kā nopietnākais izaicinājums ir reformēt nekustamā īpašuma nodokli.
Reformēsim nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamai platībai un zemei zem tā, nosakot trīs komponenšu piemērošanu, kur pirmā komponente ir konstanta maksa par dzīvojamās platības katru kvadrātmetru, otrā komponente ir konstanta maksa par zemi zem dzīvojamās platības par katru kvadrātmetru. Trešā komponente tiek piemērota procentuālā veidā, ja kadastrālā vērtība ir virs noteiktas vērtības.
Tādējādi tiks samazināta kadastrālās vērtības ietekme nodokļa piemērošanai.
19. Vai atbalstāt plānoto pāreju mazākumtautību skolās uz mācībām tikai latviski?
Mēs atbalstām. Mēs vienmēr par to esam iestājušies un uzskatām, ka ar pašreiz pieņemtajiem lēmumiem ir krietni par maz. Pašlaik pilnīga pāreja uz mācībām latviešu valodā paredzēta tikai vidusskolās no 2020. gada. Nacionālā apvienība vēlas, lai mācības latviski notiktu, jau sākot no bērnudārziem un mazajām klasītēm. To esam noteikuši par vienu no galvenajām prioritātēm nākamajai Saeimai.
20. Nosauciet trīs galvenos pasākumus, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu Latvijā?
NA uzskata, ka nevar izdalīt 3 atsevišķus pasākumus, kuru veikšana ievērojami uzlabotu veselības aprūpes (VA) sistēmu Latvijā.
Tomēr aktuālākie būtu:
I) visu līmeņu ārstniecības personāla atlīdzības pieaugums publiskajā sektorā - 20% pieaugums 2019.gadā, bet paralēli aplēšot vēlamo atlīdzību, kas jāiestrādā uz tirgus principiem balstītā veselības aprūpes pakalpojuma tarifa aprēķinā
ii) plānoto 2 pakalpojumu grozu pārskatīšana atbilstoši valsts budžeta iespējām, ņemot vērā "tirgus tarifus" (nepopulārs pasākums)
II) nekavējoša E-veselības paplašināšana, iekļaujot sistēmā "Nosūtījumus" un no 2020.gada visu VA pakalpojumu sniedzēju darbību reģistrēšanu, nodrošinot visaptverošu pacientu kartīšu darbību (apmeklējumi, izmeklējumu rezultāti, līdzmaksājumi)
IV) paplašināt caurspīdīgu stratēģiskā pakalpojuma iepirkumu (3-5 gadiem), kas stimulēs racionālākas investīcijas nozarē
Plašāka argumentācija augšminētajiem pasākumiem zemāk:
Lai nodrošinātu kvalitatīvu un pietiekamu veselības aprūpes sistēmu, ir nepieciešams:
1) atbilstoša, racionāli un sistēmiski izveidota un uzturēta infrastruktūra, kas "iet līdzi laikam";
2) racionāla kvalitātes un administratīvā kontrole un ilgtermiņa stratēģiskā plānošana;
3) profilakse un veselīgs dzīvesveids;
4) optimāli sagatavots, motivēts cilvēkresurss, kas prognozējami atjaunojas un ceļ savu kvalifikāciju;
5) pieejami medikamenti.
Visu nosacījumu izpildei vajadzīgi finanšu resursi.
Pirmo trīs nosacījumu gadījumā par nepietiekamiem finanšu resursiem nav pamata sūdzēties, bet ir maksimāli jāpilnveido līdzekļu mērķēta un racionāla novirzīšana pamatmērķim - dzīvildzes pagarināšanai, "labvēlīgi" novecojot.
1) infrastruktūra
a) jāpabeidz un proaktīvi jāpilnveido stacionāru un citu VA pakalpojumu sniegšanas centru strukturālā reforma;
b) plašāk un caurspīdīgāk jāveic stratēģiskie pakalpojumu iepirkumi, kas stimulēs arvien racionālākas investīcijas nozarē;
c) Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nekavējoties jāizveido dārgo aparātu (t.sk. diagnosticēšanas) reģistrs, lai nozares pakalpojumu sniedzēji neveiktu nepamatotas investīcijas, kur nav garantēta pietiekama noslodze.
2) kontrole un plānošana
a) jāturpina pilnveidot arhaiskā E-veselības sistēma, lai nodrošinātu ērtu, bet obligātu visu VA sistēmas dalībnieku (arī to, kas nepretendē uz valsts finansējumu) darbību reģistrēšanu - nosūtījumi no 2019.g.; apmeklējumi, naudas plūsma (sasaiste ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID)) un izmeklējumu rezultāti no 2020.g.;
b) jāpārskata Veselības inspekcijas kontroles prioritātes uz pakalpojumu kontroli, kas visvairāk ietekmē kvalitatīvu dzīvildzes pagarināšanos;
c) jānodrošina politiski neitrāla VA pakalpojumu tarifu aprēķināšanas sistēma, iespējams, atdalot to no NVD funkcijām.
3) profilakse
a) vairāk motivējoši mehānismi gan primārās aprūpes sniedzējiem (ģimenes ārstiem), gan iedzīvotājiem veicināt veselīgu dzīvesveidu un ievērot profilakses pasākumus;
b) veselības mācība - mācīt un atgādināt visa izglītības procesa garumā;
c) sociālās kampaņas, vecāku izglītošanas programmas.
Ceturtā un piektā nosacījuma nodrošināšana ilgstoši ir saskārusies ar finanšu līdzekļu nepietiekamību. Šo resursu nodrošināšanai bāzes finansējums būtu jāpalielina divas reizes.
4) cilvēkresurss
a) nekavējoties jāapzina visu līmeņu VA personāla nepieciešamais atlīdzības apjoms, lai:
- apturētu aizbraukšanu;
- nodrošinātu prognozējamu cilvēkresursu nodrošinājumu ilgtermiņā;
- novērstu nevēlamas pārslodzes un "izdegšanu";
un šīs atlīdzības nekavējoties jāiestrādā tarifos, kas atspoguļotu pakalpojuma sniegšanas reālās tirgus izmaksas. Politiski var lemt par pakāpenisku pāreju uz "tirgus" tarifu; var paredzēt īpašus nodokļu atlaižu režīmus pārejas periodā uz atlīdzības piemaksām virs pagaidu tarifa (līdz "tirgus" tarifam).
b) vairāk motivējoši instrumenti reģionālai mediķu piesaistei;
c) piespiedu nosacījumi pēc valsts finansētas rezidentūras atstrādāt medicīnas jomā Latvijā;
d) ārstu funkciju pārdale starp zemāka līmeņa personālu, birokrātijas (atskaišu) samazinājums - racionālāks kvalificētākā (dārgākā) resursa izlietojums.
5) medikamenti
Tā kā budžeta palielinājums nav paredzēts kompensējamiem un centralizēti iepirktajiem medikamentiem, tad "jāspiež" farmācijas industrija piedāvāt lētāku cenu.
Jāpilnveido kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujamo medikamentu ietekmes izvērtējums, sistemātiski vērtējot alternatīvas, kā arī maksimāli jāveicina centralizēts iepirkums.
