Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, lielā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu situācija pasliktinās. Tas nozīmē, ka daudz cilvēku vēl arvien uzskata, ka vārda brīvība nozīmē arī brīvību nozākāt un izsmiet kādu citu.
Vairāk nekā 4,5 tūkstoši ziņojumu – tik daudz lūgumu pārskatīt vai dzēst naidīgus komentārus saņēmuši tehnoloģiju giganti un sociālie tīkli sešu nedēļu laikā šī gada sākumā, kad tika veikts naida runas monitorings. "Facebook", "Twitter" un "Youtube", kā arī "Instagram", "TikTok" un daži Latvijā maz zināmi sociālie tīkli parakstījuši Rīcības kodeksu cīņai ar nelegāliem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē.
"Būris": Naida runa
Latvijas Televīzijas sociālo tīklu redaktori katru dienu saskaras ar situāciju, kad jāslēpj un pat jādzēš komentāri sociālajos tīklos. Īpaši tagad, pandēmijas laikā.
LTV Ziņu dienesta sociālo mediju redaktore Inga Špūle pastāstīja: "No vienas puses, tas ļoti labi atspoguļo, kā sabiedrība šobrīd jūtas, vismaz daļa sabiedrības, bet, no otras puses, arī ļoti labi atspoguļo to, ka brīžos, kad cilvēki jūtas ļoti neapmierināti, viņi šos sociālos tīklus uztver kā kaut kādu izgāztuvi, kur var gāzt ārā pilnīgi visu, kas viņos ir sakrājies."
Kopumā šogad no saņemtajiem lūgumiem izvērtēt komentāru kā naidīgu tie dzēsti 62% gadījumu.
Tas ir zemāks rādītājs nekā pērn, kad tika dzēsts 71% naidīgu izteikumu internetā.
Visvairāk naida runas monitorings fiksējis jautājumos par seksuālajām minoritātēm. Ksenofobija, arī naids pret migrantiem, romiem, islāmticīgajiem spilgti parādās interneta komentāros. Latvijā īpaši jūtīga tēma ir vakcinācija un medicīnas tēmas.
"Tas ir arī tāds bara instinkts. Ja citi redz, ka tas tur pauž visu, ko vēlas par vakcināciju, kāpēc man klusēt, ja es domāju tāpat, un beigās tas viss var pārvērsties tādā masveidīgā naidā," norādīja Špūle.
Eiropas Komisija diskutē par to, ka naida runa, tāpat kā naida noziegumi jāiekļauj ES pieņemto noziegumu sarakstā. Tas ļautu noteikt pavisam reālu sodu par naidīgiem, ļauniem komentāriem internetā.
Eiropas Parlamenta deputāte no Zviedrijas Alise Baha Kuhnke skaidroja: "Ir svarīgi, ka katra dalībvalsts – tās juristi un juridiskā sistēma – ir iepazīstināta ar šo sarakstu, un, kad policija izmeklēs noziegumu, viņi arī skaidri varēs ieraudzīt, ka šis bija gadījums, kad kāds cilvēks runāja ar citu cilvēku un pret to vērsa naidu tikai tāpēc, ka tā otra bija, piemēram, sieviete."
Deputāte turpināja:
"Lielās tehnoloģiju kompānijas saka: "Mēs nevaram iebiedēt cilvēkus paust savu viedokli." Bet kas ir noziegums reālajā dzīvē, tas ir noziegums arī internetā. Un šīm platformām ir jāpārliecinās, ka arēnā, ko viņi piedāvā lietotājiem, tiek sekots līdzi likumam."
Tikmēr Špūle minēja: "Viena lieta ir, ja cilvēks necenzētiem vārdiem apsaukājas, izsmej tā, ka tas ir acīmredzami, bet otra lieta, ka cilvēks tā ļoti kaut kādā ziņā pat pieklājīgā manierē pauž ļoti lielu ļaunumu."
Sociālo tīklu redaktore uzsvēra – svarīgi, kādi būs kritēriji, pēc kuriem noteikt, kurš naida runas gadījums būtu sodāms, jo robeža ir ļoti šaura un reizēm pat nenosakāma.
KONTEKSTS:
LTV digitālā satura projekts "Būris" ir vieta, kur atklāti diskutēt un cieņpilni ieklausīties jautājumos, kas nereti šķeļ sabiedrību un raisa neizpratni – ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Skarba pieredze un emocionāli līdzcilvēku dzīvesstāsti, asas diskusijas ar citādi domājošiem, ekspertu viedokļi, Eiropas Parlamenta kompetence un citu Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumi – to visu atradīsi "Būrī".
