Nākamgad ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs iekrīt starp svētku dienu - 4. maiju - un svētdienu, 2. maiju; piektdiena, 25. jūnijs iekrīt starp svētku dienu - 24. jūniju - un sestdienu, 26. jūniju; piektdiena, 19. novembris iekrīt starp svētku dienu - 18. novembri - un sestdienu, 20. novembri. Šīs darba dienas ir pārceltas attiecīgi uz 8. maiju, 19. jūniju un 13. novembri.
LM norādīja, ka rīkojums attieksies uz valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, kurām ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ar rīkojumu ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.
Iespēju pārcelt darba dienas paredz Darba likums. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
LM norādīja, ka darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstošu laika periodu un, gadiem ejot, kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi.