Ministrijā skaidroja, ka nākamgad pirmdiena, 3. maijs, iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju - un svētdienu, 2. maiju, piektdiena, 25. jūnijs, iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju - un sestdienu, 26. jūniju, bet piektdiena, 19. novembris, iekrīt starp svētku dienu - 18. novembri - un sestdienu, 20. novembri. Šīs darba dienas ir paredzēts pārcelt attiecīgi uz 8. maiju, 19. jūniju un 13. novembri.
LM atzīmēja, ka rīkojuma projekts attieksies uz valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.
Iespēju pārcelt darba dienas paredz Darba likums. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā, skaidroja ministrijā.
Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstošu laika periodu un, gadiem ejot, kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi, norādīja LM.
