Pamato Beltes pilnvaru pagarināšanu
Iepriekš vairāku politiķu izteikumos NEPLP pieņemtais lēmums par Beltes pilnvaru pagarināšanu tika vērtēts visai nesaudzīgi, taču diskusijas ar Saeimas deputātiem padomei noritējušas relatīvi mierīgi. Asi pārmetumi par to, ka Latvijas Televīzijas valdes locekļi vērtēti nevienlīdzīgā veidā, Saeimā pierima, jo NEPLP loceklis Ainārs Dimants sēdē apliecināja – valdes locekļu darbs vērtēts atbilstoši katra valsts locekļa uzdevumiem, nevis kolektīvi.
“Neapšaubāmi, LTV valdes locekļiem ir precīzs pienākumu sadalījums, un, rūpīgi iepazīstoties ar amatu aprakstiem, tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka stratēģiskā vadība ir tikai un vienīgi valdes priekšsēdētāja pienākumus. Tā ka mūsu galvenais uzdevums bija vērtēt šo stratēģisko attīstību, kas bijusi trīs gadu posmā, sabiedrisko mērķu sasniegšanu un arī pārējo valdei uzdoto mērķus sasniegšanu. Tāpēc tāds lēmums,” skaidroja Dimants.
Taču apakškomisijas vadītāju Raivi Dzintaru (Nacionālā apvienība) un arī citus deputātus teiktais nepārliecināja: “Tas, kas liek uzdot jautājumus, kāpēc šis konkurss nenotika un lēmums bija jāpieņem tūlīt. Tad tiem argumentiem jābūt ļoti pārliecinošiem. Nevis labi, bet teicami.”
“Jā, laiki ir sarežģīti un vai zirgus uz pārējām maina, bet zinot, ka mūsu situācijā, ja būtu bijis konkurss, tad noņemtu šo spriedzes un jautājumu daļu,” pauda Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība).
No deputātu puses izskanēja arī skepse, vai Latvijas Televīzijas vadītāja Ivara Beltes rezultāti, piemēram, reitingu uzlabošanā, tiešām ir vērtējami kā labi. “Ja 0,6% ir palielinājums, pateikt, ka tas ir ar uzviju, - cik tas ir vērtējums? Un īpaši uzstādījums no NEPLP puses – noturēt, saglabāt,” pauda deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība). Dimants tomēr pievērsa uzmanību tam, ka, ņemot vērā sīvo konkurenci televīziju tirgū, pat šķietami nelielais reitingu uzlabojums ir jāvērtē kā vērā ņemams sasniegums. Turklāt sabiedriskajiem medijiem un to konkurentiem mēdz būtiski atšķirties saturs.
Kā papildu argumentu Beltes pilnvaru pagarināšanai NEPLP norādīja - svarīgi, lai jaunā Latvijas Televīzijas valde būtu spējīga sākt darbu uzreiz, ņemot vērā neskaidrību par to, vai tiks veidota Sabiedrisko mediju uzraudzības padome, kad un vai notiks sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.
Likumu pretruna par pilnvaru pagarināšanu
Pamats diskusijām turklāt ir likumdošanas neskaidrības. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā konkurss ir paredzēts visos gadījumos, bet kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas ir jaunāks, paredzētas arī termiņa pagarināšanas iespējas bez konkursa, ja paveiktais novērtēts atzinīgi. Un Latvijas Televīzijai kā kapitālsabiedrībai arī šis likums ir saistošs.
Pieturēties pie agrākās kārtības grib arī par mediju politiku atbildīgā Kultūras ministrijā, kurā uzskata - pilnvaru pagarināšana bez konkursa nav piemērotākā prakse mediju vadītāju atlasei, un prasība vadītāju izvēlēties konkursā būtu jānostiprina likumā. “Atklāts konkurss tomēr ir šis optimālais, arī programmu direktoru izvēles jautājumā. Tas būs jāiestrādā jaunajā likumā, lai nerodas pārpratumi. Bet, manuprāt, tas ir optimālais scenārijs šādas nozīmes kapitālsabiedrībai,” norādīja ministrijas mediju politikas nodaļas pārstāve Aiga Grišāne.
Tikmēr NEPLP atsaucas uz jauno likumu. “Mēs esam pieņēmuši lēmumu sasaukt nominācijas komisiju, nominācijas komisijas sastāvs ir zināms, to mēs esam apstiprinājuši, un šajā sēdē mēs apstiprinām konkursa nolikumu. Tātad konkurss iet savu gaitu. Šobrīd tas ir uz divām vietām, un patiesībā nav pamata domāt, ka būtu iemesls mūsu lēmumu nerespektēt,” saka NEPLP locekle Dace Ķezbere.
Vienlaikus padomē atzīst, ka neskaidrā likumdošana Saeimai būtu jāsakārto, lai no līdzīgām likumu interpretācijas problēmām varētu izvairīties.
