Par iespējamo masveida informācijas operāciju pret Latvijas valsti Aizsardzības ministrijai aizdomas radījis tas, ka starptautiskās ziņu aģentūras “Associated Press” raksts ar „Norvik bankas” īpašnieka Grigorija Guseļņikova apgalvojumiem par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča dalību kukuļu izspiešanā izplatījies ļoti strauji, arī vietnēs, kas par Latviju iepriekš nav rakstījušas. Turklāt 2010.gadā uzņemtā Rimšēviču kompromitējošā fotogrāfija Kamčatkā, kas pievienota rakstam, iepriekš internetā nav bijusi ievietota.
Ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins gan uzsver, ka ministrija nav pārbaudījusi fotogrāfijas autentiskumu: “Tas, ko Aizsardzības ministrija izdarīja, - vienkārši norādīja to, kā šī fotogrāfija, kā šī informācija tika izplatīta, kā radīts masveidīgums. No Aizsardzības ministrijas puses, analizējot šos veidus, mēs runājam par iespējamu informācijas operāciju pret Latvijas valsti, lai nomelnotu Latvijas valsti.”
Rīgā esošais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs pēc fotogrāfijas pārbaudes secinājis, ka pēc visām pazīmēm tā ir autentiska. Centrā arī izpētīts, kā ziņas par Rimšēviča iespējamo dalību kukuļošanā izplatījušās pasaulē.
“Principā lielākais klikšķu skaits, kas ir radies, ir radies no “Associated Press” ziņas. Tā ir ļoti ātri izplatījusies caur “Washington Post”, “NY times”, “Tampa Bay News”, “Daily Mail”. Cilvēki, kas dalījās ar šo ziņu, tomēr nāca caur starptautiskajiem medijiem.
Vai tā ir informācijas operācija, lai nomelnotu Latviju, pašlaik ir par agru teikt, vai tas ir bijis kaut kas plānots,” norāda centra pārstāve Linda Curika.
Vērtējot Aizsardzības ministrijas paziņojumu par iespējamo informācijas operāciju pret Latviju, Curika uzsver, ka centrs paļaujas uz ministrijas ekspertīzi.
Tikmēr sociālajos medijos par Aizsardzības ministrijas paziņojumu izskanējuši skeptiski viedokļi. Par ministrijas pamatojumu šaubās informācijas tehnoloģiju speciālists un aktīvists Ilmārs Poikāns, kurš arī atklāj, ka pērn oktobrī “Associated Press” raksta autors ar viņu sazinājies. Žurnālists interesējies par korupciju Latvijā un pieminējis arī Rimšēviča vārdu. Poikānam gan neesot bijusi informācija, ko žurnālistam piedāvāt.
Poikāns uzskata, ka nevar izslēgt organizētās nomelnošanas iespējamību, tomēr Aizsardzības ministrijas argumenti, viņaprāt, neizturot kritiku: “Par to, ka raksts tika pārpublicēts dažādos medijos, kuri par Latviju neraksta – jāsaprot, ka mūsdienās ļoti daudzi mediji pārpublicē dažādu ziņu aģentūru rakstus automātiski. Varu pateikt, ka viens no tiem pieminētajiem saitiem ir ielicis ziņu no BBC par šo pašu Aizsardzības ministrijas paziņojumu. Tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka tas notiek automātiskā režīmā.”
Savukārt pirms astoņiem gadiem uzņemtās fotogrāfijas parādīšanos internetā līdz ar rakstu Poikāns uzskata par loģisku, jo fotogrāfija, acīmredzot, nākusi no iepriekš nepublicētiem avotiem.
KONTEKSTS:
Februāra vidū ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosināja "ABLV Bank" piemērot sankcijas. Pēc vairākām dienām banka ziņoja, ka lūgs aizdevumu pret ķīlu līdz 480 miljoniem eiro. Latvijas Banka nolēma aizdot “ABLV Bank” 97,5 miljonus eiro, pretī saņemot “drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu”.
Tāpat februārī tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, viņš tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Lai gan KNAB paziņoja, ka lietā nefigurē neviena no Latvijā pašlaik strādājošajām kredītiestādēm, Rimšēvičs sacīja, ka kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi. Iespējams, lieta saistīta ar «Trasta komercbankas» likvidēšanu.
Vēlāk Aizsardzības ministrija vērsa uzmanību, ka saistībā ar pēdējo dienu notikumiem banku sektorā, ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija. Tikmēr Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sola vērtēt ziņas par Rimšēviča saikni ar Krieviju, kas izskanējušas starptautiskajos medijos.
