ĪSUMĀ:
- Konkursā izvēlēta jauna vadītāja naudas atmazgāšanas apkarošanas dienestam – advokāte Ilze Znotiņa.
- Znotiņa lūgusi laiku apdomāt piedāvājumu un sola pieņemt lēmumu pēc sarunām ar amatpersonām par dienesta nākotni.
- Ja Znotiņa atteiksies vadīt dienestu, ģenerālprokurors plāno rīkot jaunu amata konkursu.
Piemērotākais kandidāts izvēlēts
Kalnmeiers neatklāja izraudzītā kandidāta vārdu, taču atzina – šis cilvēks nav no Kontroles dienesta.
Ģenerālprokurors pastāstīja, ka aprīļa beigās tikās ar atlases konkursa diviem spēcīgākajiem kandidātiem, un vienai personai, kura konkursā saņēma visvairāk punktu, tika izteikts piedāvājums ieņemt šo amatu. Izvēlētais pretendents esot piekritis un ar Kalnmeieru vienojies, ka pirmdien paziņos konkursa rezultātu publiski. Taču maija brīvdienās izvēlētais kandidāts lūdza vēl laiku, lai pieņemtu lēmumu.
Kalnmeiers nesaskatīja “neko sliktu” šādā lūgumā no izvēlētā kandidāta puses: “Drīzāk tā ir tāda arī zināmā mērā atbildīga pieeja pirms uzņemties tik atbildīgu amatu pildīt. Mans viedoklis – ja ir kādas šaubas, tad tās labāk novērst, izvērtēt līdz dokumentu parakstīšanai, ar ko cilvēks tiek apstiprināts amatā. Labāk līdz apstiprināšanai attiekties, nekā uzsākt un tad pamest.”
Laiks atbildes sniegšanai nav noteikts, bet Kalnmeiers minēja, ka tās varētu būt divas nedēļas - līdz 21.maijam.
Gadījumā, ja izvēlētais amata pretendents atteiksies no piedāvājuma, par dienesta vadītāju automātiski nekļūs otrās vietas ieguvējs, norādīja ģenerālprokurors. “Izvērtējot punktu starpību, uzskatu, ka otrais kandidāts nebūtu virzāms par vadītāju, jo punktu starpība bija pietiekoši ievērojama, kas bija pietiekoši liels pārsteigums. Tas norāda uz to, ka ir cilvēki, kuri var un kuriem ir spējas vadīt,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina Kalnmeiers.
Tādā gadījumā būs jāveido jauna komisija un jauna atlase naudas atmazgāšanas apkarošanas dienesta vadītāja amatam.
Znotiņa vēlas precizēt uzdevumus
Advokāte Znotiņa, kura Latvijas Radio apstiprināja, ka ir izraudzītā kandidāte, pauda uzskatu, ka līdz šim ir trūcis politiskās gribas nodefinēt, ka Latvija vēlas ne tikai pelnīt naudu no dažādām finanšu transakcijām, bet arī atbilstošu risku uzraudzību.
Savu lēmumu Znotiņa pieņems pēc sarunām ar amatpersonām, piemēram, finanšu sektora attīstības padomi. “Mums jāvienojas par precīziem punktiem: gan mans redzējums, gan to cilvēku, kas izvēlējušies mani kā šīs funkcijas veicēju, redzējums, kādi ir īstermiņa un vidējā termiņa uzdevumi. Pašlaik mums nav precizitātes. Un ņemot vērā, cik mēs paši esam apzinājušies, ka nepieciešamas daudzas izmaiņas dienestā, nevar sagaidīt, ka viens cilvēks atnāks un pēkšņi notiks brīnums.
Līdz ar to mums jādefinē, kādi jautājumi jāizdara tuvākajā laikā, kāds nepieciešams finansējums.
Galvenokārt runa ir par finansējumu un strukturālām izmaiņām. Kad būsim precizējuši to, tad varēšu lēmumu pieņemt,” skaidroja Znotiņa.
Znotiņa Latvijas Televīzijai arī skaidroja – pirms piekrīt dienestu vadīt, viņa vēlas būt pārliecināta, ka viņai un ģenerālprokuroram ir vienāds skatījums par nepieciešamajām pārmaiņām. Viņa vēloties būt droša, ka var vienoties par precīziem veicamajiem uzdevumiem.
Znotiņa vada Ārvalstu investoru padomes maksātnespējas jautājumu un ekonomisko un finanšu noziegumu darba grupas, savulaik bijusi advokātu biroja “Deloitte Legal” partnere. Viņa LTV iepriekš atzina, ka bijusi uz sarunu ar ģenerālprokuroru.
Ilggadējais vadītājs: Šis ir grūts darbs
Kontroles dienesta ilggadējais vadītājs Viesturs Burkāns intervijā Latvijas Radio atklāja, ka bijis uz pārrunām gan ar atlases komisiju, gan ģenerālprokuroru.
Viņš uzsvēra, ka šis darbs ir loti grūts: “Šis ir finanšu izlūkošanas dienests. Jāpārzina gan finanšu lietas, gan jurisprudence, gan datorzinības ļoti augstā līmenī, tāpat starptautiskās prasības.”
Burkāns nevērtēja Znotiņas kandidatūru, jo nav redzējis viņas piedāvāto vīziju. “Bet solīt varbūt ir diezgan vienkārši. Es savā pieteikumā rakstīju tās lietas, ko reāli dienests ir ieplānojis savā stratēģijā 2017.-2019.gadam, ko reāli var izpildīt darbinieki. Pie tam itin bieži iepazīstoties ar darba apmēru, atsakās no tā,” viņš norādīja, piebilstot, ka arī atalgojums darbiniekiem nav konkurētspējīgs.
KONTEKSTS:
Kontroles dienests veic neparastu un aizdomīgu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.
Kontroles dienests darbojas prokuratūras pārraudzībā.
Pirmo reizi 20 gadu laikā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amata vietu tika izsludināts konkurss. No Valsts kancelejas organizētā konkursa komisijas ģenerālprokurors, kurš saskaņā ar likumu ieceļ un atbrīvo šī dienesta priekšnieku, saņēma atzinumu par četriem no deviņiem kandidātiem.
Viņš norādīja, ka netiksies ar visiem ieteiktajiem pretendentiem, bet gan ar redzamākajiem līderiem, kuri uz citu fona izcēlušies pārliecinoši. LTV ziņoja, ka konkursā ir divi galvenie favorīti: līdz šim 20 gadus dienestu vadījušais Viesturs Burkāns un zvērināta advokāte, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ilze Znotiņa.
Īpaša uzmanība banku sektoram un naudas atmazgāšanas apkarošanai pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
