Burkāna kārtējais amata termiņš beidzas maija nogalē, un pagājušajā nedēļā premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) informēja, ka pēc Ģenerālprokuratūras ierosinājuma uz šo amatu rīkos atklātu konkursu.
Burkāns intervijā Latvijas Radio apliecināja, ka ir iepazinies ar 6.martā izsludinātā konkursa prasībām un uz to pretendēs.
“Jā, es esmu izdomājis un noteikti piedalīšos. Tāpēc, ka esmu šo dienestu izveidojis 1998.gadā, visu laiku strādājis šajā dienestā un neredzu šobrīd citus variantus, ka varētu kaut kur citur mainīt savu profesiju,” sacīja Burkāns.
“Skatīsimies, kādi būs konkursa rezultāti. Būšu pateicīgs, ja dos man iespēju turpināt šo darbu, ja ne, meklēšu citu darbu,” piebilda Burkāns.
“Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā ir nepieciešamas radikālas izmaiņas, ko var nodrošināt, rīkojot atklātu, skaidri saprotamu atlases procesu, kas ļautu šai valstij nozīmīgajai institūcijai izvēlēties labāko vadītāju,” iepriekš uzsvēra Ministru prezidents Kučinskis.
Konkurss notiks divās kārtās
Konkursā pretendenti varēs pieteikties līdz 20.martam.
Galvenās pretendentiem izvirzāmās prasības: nevainojama reputācija, atbilstība likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām, augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē, ekonomikā vai vadības zinātnē.
Nepieciešama ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze vadošā amatā (kas ietver arī atsevišķu vadīšanas pienākumu veikšanu), kā arī zināšanas un profesionālā pieredze noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Tāpat svarīgas profesionālas vadības prasmes komandas darba organizēšanā un kopīgu mērķu sasniegšanā, kā arī orientācija uz attīstību un spēja pieņemt lēmumus. Pretendentiem jābūt angļu un vēl vienas svešvalodas zināšanām, kā arī labām komunikācijas prasmēm un spējai skaidri un argumentēti paust viedokli.
Pirms amata pienākumu pildīšanas uzsākšanas pretendentam tiks nodrošinātas divus mēnešus ilgas mācības ārvalstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.
Konkursa komisiju vadīs Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un komisijas locekļi būs institūciju deleģētie pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja un Latvijas Bankas.
Konkurss noritēs divās kārtās. Pirmajā atlases kārtā notiks pretendentu iesniegto dokumentu izvērtēšana, savukārt otrajā kārtā notiks pārrunas ar pretendentiem par viņu motivāciju ieņemt šo amatu un savu redzējumu par iestādes attīstību. Tāpat otrajā kārtā notiks vadības kompetenču, komunikācijas un prezentēšanas prasmju novērtēšana. Komisija iesniegs Ģenerālprokuroram atzinumu par pretendentu novērtējumu gala lēmuma pieņemšanai. Ģenerālprokuroram ir tiesības pirms lēmuma pieņemšanas uzaicināt pretendentu vai pretendentus uz sarunu.
KONTEKSTS:
Īpaša uzmanība banku sektoram un naudas atmazgāšanas apkarošanai pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
Pēc “ABLV” problēmām politiķi pauda ieceri ieviest finanšu sektorā nodevu par čaulu kompāniju, ārzonu kompāniju un citu īpaši riskantu ārvalstu klientu apkalpošanu. Bet Finanšu ministrija rosināja auditā vērtēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbības attiecībā uz “ABLV Bank”.
Cīņa ar naudas atmazgāšanu Latvijā kritizēta jau iepriekš. Kontroles dienesta vadītāja Viestura Burkāna amats sašūpojās jau 2015.gada nogalē pēc kritiska OECD ziņojuma. Neilgi pēc tam no amata atkāpās toreizējais banku uzrauga FKTK vadītājs Kristaps Zakulis.
