Četrarpus mēnešus Satversmes aizsardzības birojs vētīja, vai Nacionālās apvienības ministram Romānam Naudiņam, kura pārraudzībā ir pašvaldību darbs, reģionālā attīstība un vides aizsardzība, var atļaut lemt arī par valsts noslēpumus saturošiem jautājumiem. Naktī uz ceturtdienu pēdējā brīdī SAB lēmumu pieņēma, taču Naudiņš par to uzzināja tikai dienu vēlāk – piektdienas rītā. Pamatojumā rakstīts - izvērtējot visu tā rīcībā esošo informāciju, SAB apšauba ministra spēju neizpaust valsts noslēpumu. Naudiņš Latvijas Radio apgalvo, ka SAB argumentus nezina un par tā lēmumu ir pārsteigts.
„Ir vairākas dīvainības, vairāku mēnešu analīze, bet lēmums pieņemts pēdējā dienā. (..) Es uzskatu, kas tas ir netiešs uzbrukums Nacionālajai apvienībai pirms vēlēšanām. (..) Mums nav iespēju sevi aizstāvēt, sabiedrībai izstāstīt, kā pēc mums nedod pielaidi. Bet sabiedrībai tas ir jāzina! Atzīmēšu, ka līdz šim neesmu bijis izsaukts ne uz Drošības policiju, ne uz KNAB, ne uz SAB, ne uz prokuratūru,” norāda Naudiņš.
Naudiņš uzsver, ka ne līdzšinējais četrarpus mēnešu darbs, nedz arī līdz vēlēšanām rudenī paveicamais noslēpuma piekļuves lieguma dēļ necietīs. Viņa pārziņā esot lielākoties saimnieciskas un reģionālās attīstības lietas. Ministrs gan norādīja uz sakritību, ka ar pastiprinātu SAB interesi sastapies tieši brīdī, kad valdībā skatīts jautājums par bankas «Citadele» pārdošanu un viņš pret to iebildis.
Premjere Laimdota Straujuma no «Vienotības» politikas klātbūtni SAB lēmumā noliedz. Viņa norāda, ka Nacionālajai apvienībai pašai pēc būtības jāizvērtē, kādēļ tās ministriem SAB nepiešķir pielaidi valsts noslēpumam.
„Es neprasīšu Naudiņa kunga demisiju, jo visi svarīgie jautājumi, tai skaitā, par „Citadeles” banku bija dienesta vajadzībām un tur piedalās lemšanā visi ministri. Es nevaru apšaubīt SAB lēmumu un Nacionālai apvienībai un Naudiņa kungam jādomā pašiem, kāpēc nav pielaides. Noliedzu, ka kāds no „Vienotības” būtu ietekmējis SAB. Līdz ar to es neredzu, kāpēc tā ir vēršanās pret Nacionālo apvienību. Protams, tas ir dīvaini, un man tas nav patīkami,” sacīja Straujuma.
SAB vismaz mājienu līmenī jāskaidro sabiedrībai, kādēļ politiķiem liedz pieeju valsts noslēpumam, uzskata politologs Jānis Ikstens. Viņš Latvijas Radio norāda - tas, ka pielaides atteiktas tieši Nacionālās apvienības ministriem, «izskatās jocīgi». Politologs uzskata, ka SAB nepieciešams mainīties un jāsāk skaidrot sabiedrībai tā pieņemtie lēmumi.
Pēdējie gadījumi ar ministru atbilstības ilgo izvērtēšanu raisa arī politiskas diskusijas, ka Satversmes aizsardzības birojam lēmums par pielaides izsniegšanu vai liegumu jāpieņem vēl līdz tam, kad ministru apstiprina amatā.
Nacionālā apvienība, kurai jau nākamnedēļ jāvirza apstiprināšanai vakantajā tieslietu ministra amatā Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš, situāciju analizēs pirmdien, partijas ārkārtas valdes sēdē. Pats Bērziņš uzskata, ka pielaides atteikšana notiek ar mērķi nomelnot partijas biedrus:
"Mums ir bijuši dažādi ministri valdības un ar dažādiem kontaktiem Krievijā, viņi visi pielaides ir dabūjuši."
Bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņs uzsver, ka pielaides nepiešķir pēc politiskās piederības: "Pielaides tiek izsniegtas vai noraidītas objektīvi izvērtējot informāciju no Valsts drošības iestādēm un dažādiem citiem avotiem. Lēmumu pieņemšanā ir iesaistīta virkne darbinieku un viss tiek rūpīgi dokumentēts. Visi negatīvie lēmumi ir pārsūdzami citā valsts iestādē. Politisks pasūtījums te nevar spēlēt nekādu lomu, jo tas būtu skaidri saredzams."
Jau vēstīts, ka pirms diviem mēnešiem pielaide tika atteikta ar Naudiņa partijas biedrenei, bijušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai, kura jau šodien iecelta "Latvijas Gaisa satiksmes" valdē.
Naudiņš jau izlēmis atteikumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un kopā ar Broku vērsties arī ECT. Tikmēr Ministru kabinets, ņemot vērā pēdējos Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, ir uzdevis Satversmes aizsardzības birojam izveidot darba grupu, kuras mērķis ir pārskatīt tiesiskā regulējuma par valsts noslēpuma piešķiršanas kārtību atbilstību Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas prasībām. Darba grupai savs priekšlikums jāiesniedz līdz augusta beigām.
