IZM budžets sporta bāzēm:
- Liepājas Tenisa korti ~ 3 miljoni eiro
- Ventspils peldbaseins – 1,5 miljoni eiro
- Valmieras J. Daliņa stadions – 2,1 miljons eiro
- Jēkabpils multifunkcionālā zāle – 0,5 miljoni eiro
- Smeceres biatlona trase – 0,5 miljoni eiro
Deputāti šo piecu sporta objektu būvniecību un rekonstrukciju atbalstīja pirms vairākiem gadiem. Lai tos pabeigtu, šī gada budžetā nepieciešami aptuveni astoņi miljoni eiro. Lai gan naudu pašvaldības saņēmušas arī pērn, izglītības ministre, kas vienlaikus atbild arī par sportu, izpētījusi, ka, piemēram, Ventspilī 50 metru garā peldbaseina būvniecība vēl nemaz neesot sākta. Arī citur objektu būvēšana sākta pavisam nesen un ne tuvu nav pabeigta.
Tāpēc Ilga Šuplinska rosina celtniecību iepauzēt: “Šajā brīdī tiek vērtēta šī situācija [naudas pārvirzīšanai pedagogu algām]. Tā summa arī atbilst: 8,5 pret apmēram 8,5 [miljoniem eiro]. Un, protams, ka šie projekti ir ļoti dažādās stadijās. Tas nozīmē, ka, lai tas patiešām notiktu, ir nepieciešama analīze, dokumentu pārskatīšana.”
Katru objektu gan vērtētu atsevišķi, un vispirms iesaldētu tos, kuru būvniecība nemaz nav sākta.
Piemēram, Valmierā Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi sāka pirms nepilna gada, bet remontdarbi aizvien nav pabeigti. Izpildīta vien aptuveni piektdaļa no plānotā. Vecais stadions ir nojaukts, un tā vietā atrodas būvlaukums. Bet ko nozīmētu īslaicīga darbu pārtraukšana?
“Es pat negribētu teikt, ko tas nozīmētu. Mēs vienkārši kā pašvaldība to nevaram pieļaut. Mums ir līgumsaistības, kas katru mēnesi ir jāpilda. Mēs arī domājam, kur sportistiem palikt. Mums tā bāze ir jāpabeidz nākamā gada maija mēnesī, un uz to mēs arī iesim,” uzsver Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”).
Draudētu arī tiesāšanās riski ar būvniekiem. Tie varētu sekot pēc līgumu laušanas vai darbu apturēšanas. “Ir, protams, vienmēr kāds risks, kas ir saistīts ar tiesvedību. Bet tajā pašā laikā mēs joprojām skatīsim šos dokumentus un to, cik šīs būves ir atbilstošas gan pēc atvēlētās summas, gan pēc atvēlētā mērķa, cik caurskatāma ir šī būvniecība,” saka ministre.
Valsts augstākā amatpersona sportā Edgars Severs no Izglītības ministrijas komentēt ministres ieceres nepiekrīt. Visu izstāstīšot ministre. Arī Latvijas Olimpiskā komiteja vēl nav gatava to komentēt.
“Ja šodien aptur sporta būves tā, kā to ir iedomājusies izglītības ministre, tad tā sporta būvju pabeigšana daudzkārt sadārdzināsies.
Kopumā nostādne, ka apturēsim sportu un no tā maksāsim [algas], ir nepareiza,” saka Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis.
“Ja ir ieguldīti pietiekami lieli līdzekļi, tad vienkārši nepabeigt projektu, lauzt līgumu, man liekas, ka tā ir absolūti nesaprātīga pieeja,” komentē bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Jaunā Vienotība”).
Naudas pārrāvums nozīmētu nacionālas nozīmes sporta bāžu ilgstošu atstāšanu puspabeigtā stadijā.
KONTEKSTS:
Lai gan pēc nospraustā pedagogu darba samaksas grafika šogad vienas slodzes likmei bija jāpalielinās līdz 750 eiro līdzšinējo 710 eiro vietā, 2019. gadā pedagogu algu palielinājums nenotiks. Finanšu ministrs iepriekš ieteica naudu meklēt IZM iekšējās rezervēs, tomēr Šuplinska atzina, ka visu nepieciešamo summu - 27 miljonus eiro - neizdosies atrast.
Pedagogu arodbiedrība norādījusi, ka jau otro reizi valdība netur pedagogiem dotos solījumus. Arodbiedrība ir gatava veikt arī proaktīvākas darbības, lai panāktu, ka valdība pilda pērn apstiprinātajā pedagogu darba samaksas grafikā noteikto.
Pedagogu darba samaksas grafiks paredz, ka katru gadu pedagogu algas celsies, līdz 2022. gadā minimālā likme būs 900 eiro mēnesī.
Ministri vienojušies finanšu noziegumu apkarošanai piešķirt papildu 7,6 miljonus eiro, taču tas jau tā apjomīgo robu budžetā palielinājis līdz 44,5 miljoniem eiro.
