Nausēdam paredzēta tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”). Dienas noslēgumā plānots grāmatu ziedojums Tautas grāmatu plauktam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Kopīgā prezidentu paziņojuma laikā Rīgas pilī Nausēda uzsvēra, ka Baltijas valstu prezidentiem būtu jāsatiekas regulāri un Latvijas prezidents atbalstot šādu ieceri.
„Mūsu tautas ir brāļi, un neviens to nevar noliegt. Lai gan mūsdienu pasaulē valda liela konkurence, joprojām esam tuvas tautas,” sacīja Nausēda.
“Baltijas valstu prezidenti satiekas reti, tādēļ domāju, ka būtu jāatgriežas pie formāta, kad prezidenti satiekas regulāri, jo jautājumi dienaskārtībā ir daudz un dažādi. Gan tādi, kas ir viegli risināmi, gan tādi, kur nepieciešamas vairākas diskusijas. Un mans priekšlikums būtu pievērst uzmanību arī vēl vienam liela partnerim, proti, Polijai,” mudināja Nausēda.
“Varu teikt, ka abu valstu attiecības ir ļoti draudzīgas un Latvijas prezidents ir ļoti patīkams cilvēks, kurš interesējas par vēsturi. Sarunājāmies gan vācu, gan angļu valodā un žēl, ka nevarējām runāt savās dzimtajās valodās. Bet mēs vēl esam jauni prezidenti un mums vēl gaidāmas daudzas tikšanās, tādēļ domāju, ka laika gaitā apgūsim viens otra valodas labāk,” piebilda Nausēda.
To, cik simboliska ir šī Lietuvas prezidenta vizīte, Valsts prezidents Levits uzsvēra preses konferencē, sakot: “Lietuva latviešiem ir mūsu brāļu un māsu zeme. Mūs saista tuvās valodas, tradīcijas, kultūra un kopīgs liktenis Baltijas jūras krastos. Mēs izjūtam īpašu atbildību kopt un sargāt baltu mantojumu, jo esam palikušas divas vienīgās dzīvās baltu tautas.”
Levits apliecināja, ka Latviju un Lietuvu vieno kopīgs redzējums būtiskos reģionālos un starptautiskos jautājumos, informēja Valsts prezidenta kanceleja.
Tāpat, pēc viņa sacītā, abas valstis saista kopīgs mērķis - veicināt Baltijas reģiona drošību, labklājību un izaugsmi: “Baltijas valstu sadarbība ir cieša, simboliska un neatsverama. Šogad aprit 30 gadi, kopš mēs roku rokā stāvējām Baltijas ceļā, lai atgūtu savu valstu brīvību. Šogad Latvija kā Baltijas valstu sadarbības vadītāja strādā pie Baltijas reģiona drošības stiprināšanās, kā arī reģionālās savienojamības attīstības.”
Runājot par reģionālo drošību, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija turpinās attīstīt aizsardzības sadarbību ar Lietuvu tādās jomās kā daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” attīstīšana, bruņoto spēku savietojamības stiprināšana un kopīgi gaisa un jūras novērošanas pasākumi.
Pārrunājot sadarbību citās jomās, tika atzīmēts, ka “Rail Baltica” projektam ir jāvirzās uz priekšu, tāpat aktīvs darbs norit pie Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīklu un reģionālās gāzes infrastruktūras un tirgus izveides.
