“Diemžēl tā ir neatņemama sastāvdaļa dienestā – bojāgājušie un cietušie. Man katrs bojāgājušais, kad es saņemu par to [gadījumu] informāciju, rada kaut kādas pārdomas, ko mēs varam darīt citādāk, ko mēs darām nepareizi, lai novērstu tos cēloņus, un kā mums būtu tālāk jārīkojas,” saka VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Par viņu Latvijas Radio stāsta rubrikas "Cilvēks ziņu virsrakstos" šī gada pēdējā sižetā. Tie ir ziņu virsraksti, kuri vēl 2020. gada pēdējā dienā un 2021. gada 28. aprīlī satricināja visu Latviju.
Āgenskalnā, Melnsila ielā, iepretim Jaunatnes parkam, naktī uz 31. decembri pēc pulksten 1 nogranda sprādziens trīsstāvu dzīvojamā mājā. Daļēji nogruvis ēkas 2. un 3. stāvs. Pulksten 3.40 ugunsgrēku izdevies lokalizēt. Diemžēl īsi pirms pulksten 5, ugunsdzēsēji glābēji atraduši cilvēku, kuru mediķi atzinuši par mirušu.
Savukārt aprīlī ugunsgrēkā Rīgā, Merķeļa ielā, bojā gājuši 8 cilvēki, bet 9 cietuši.
Saruna ar VUGD vadības pārstāvi šoreiz ir par samērā traģiski aizvadīto gadu, lielām uguns nelaimēm, gāzes sprādzieniem un mācībām, kas no šiem notikumiem gūtas.
Ugunsgrēks hostelī
Mārtiņš Baltmanis ir pārliecināts, ka visādā ziņā aizvadītā gada spilgtākais notikums ugunsdzēsējiem glābējiem bija milzu traģēdija, kad, aizdegoties ēkai no hosteļa telpām Rīgā, Merķeļa ielā, bojā gāja 8 cilvēki.
Pats Baltmanis par šo notikumu uzzināja no iesaistītajiem kolēģiem tādā kā rīta sapulcē. “Protams, attiecībā uz Merķeļa ielas ugunsgrēku – tas bija diezgan traģisks notikums. Pats par sevi tas tika likvidēts salīdzinoši ātri, bet tās sekas bija gana traģiskas. Pēc tam jau bija sanāksmes starp iesaistītajām institūcijām, un arī žurnālistiem interesēja, kas tad tur īsti notika un kā tas bija,” atceras VUGD pārstāvis.
Pēc šīs nelaimes tika aktualizēti dažādi problēmjautājumi, veikti grozījumi noteikumos un kārtoti jautājumi par ugunsdrošību viesu izmitināšanas telpās.
Sprādziens Melnsila ielā
Otrs lielais notikums – ēkas sprādziens un daļēja sagrūšana 2020. gada 31. decembrī, Melnsila ielā. Lai arī tas bija gana apjomīgs, nopietns un traģisks negadījums, tomēr nopietnas izmaiņas likumos neradīja, jo ēkas sagrūšanu ar smagām sekām jau diemžēl piedzīvojām agrāk – 2013. gadā Zolitūdē, un uzlabojumi tika veikti jau pēc šīs astoņus gadus senās nelaimes.
Toties Melnsila ielas traģēdijas glābšanas darbos tika izmatotas zināšanas, kas iegūtas pēc Zolitūdes nelaimes. Proti, ugunsdzēsēji vēl pirms cilvēku atbrīvošanas un nogādāšanas ārstu rokās pēc stingrām mediķu norādēm veica cietušo atsāpināšanu.
“Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi nevar ieiet bīstamajā zonā. Un mums bijusi atsevišķa apmācība ar viņiem kopā, kā mēs varam ievadīt atsāpināšanas līdzekli cietušajam notikuma vietā. Tagad jau šī apmācība ir iekļauta pamata kvalifikācijas iegūšanai, iegūstot ugunsdzēsēja glābēja kvalifikāciju,” atklāj Baltmanis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks ir pārliecināts, ka dienestā strādā emocionāli noturīgi cilvēki, kuri saprot, ka sastapšanās ar citu cilvēku nāvi ir daļa no darba. Tomēr arī VUGD ir iespēja vērsties pēc atbalsta. Īpaši smagi esot, ja bojā iet kāds kolēģis.
Daudz bojāgājušo
Aizejošajā gadā glābējiem gan ir bijušas vieglākas un smagākas traumas, taču 2021. gadā neviena ugunsdzēsēja dzīvība, veicot darba pienākumus, nav zaudēta.
Tomēr kopumā ugunsnelaimēs aizvadītajā gadā bojā gājuši netipiski daudz Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 100. Un pat bez Merķeļa ielas traģēdijas statistika būtu lielāka, nekā ierasts.
“Mēs ar tādu varbūtību redzam, ka diemžēl arī sociāli ekonomiskais faktors kādu lomu spēlē.
Ir cilvēku grupa, kam vienkārši nav rocības sakārtot savu īpašumu, parūpēties par ugunsdrošību,
jo gluži vienkārši viņam ir citas rūpes, lai nodrošinātu savas pamatvajadzības. Tāpēc mēs skatāmies uz šo grupu kā vēl vienu jaunu mērķa grupu,” stāsta Baltmanis.
Izglītos mērķtiecīgāk
Aizvadītā gada ugunsnelaimes un tas, cik tās bijušas nežēlīgas, licis pievērsties šīs mērķa grupas izglītošanai. Šajā gadā dienests veicis priekšdarbus un uzrunājis atsevišķas pašvaldības, lai no nākamā gada pilotprojekta veidā vairākos novados dotos pie trūcīgām un maznodrošinātām personām un skaidrotu par ugunsdrošības riskiem un iespējām tos novērst, īpašu uzsvaru liekot uz risinājumiem, kuri nemaksā papildu naudu. Piemēram, izglītojot par to, ka smēķēt gultā ir bīstami, jo to nedarīt nemaksā neko.
Pilotprojekts ilgs divus gadus un cerams, ļaus novērst nāves, kuras rodas neuzmanības vai nezināšanas dēļ.
“Te mēs redzam to mērķgrupu, pie kuras mums ir jāiet. Protams, ka mēs aicināsim šīs trūcīgās un maznodrošinātās personas pieteikties uz konsultāciju savā mājoklī. Tā nebūs kā pārbaude, bet
vairāk kā šo cilvēku izglītošana, iešana pie viņiem, un par tām pamata lietām izstāstīsim,” atklāj Baltmanis.
Šobrīd statistika rāda, ka liela daļa nelaimju varēja nemaz nenotikt. Piemēram, 2020. gadā 67% gadījumu ugunsgrēka cēlonis ir bijusi neuzmanīga apiešanās ar uguni. Apmēram 30 cilvēki miruši, aizmiegot ar degošu cigareti gultā, un 40% gadījumu, kad kāds miris, cilvēks ir lietojis alkoholu.
Viss šis un aizvadītā gada skaudrā statistika un lielās nelaimes likušas domāt par mērķētu riska grupu izglītošanu nākamajos gados. Ugunsdzēsēju glābēju priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis cer, ka tik lieli skaitļi iepretim sadegušo skaitam vairs nebūs jāpieredz.
