Lai Covid-19 vīrusa izplatību samazinātu, sabiedrībai jāievēro valdības noteiktie drošības pasākumi. Nereti gan tie netiek ievēroti, tāpēc nepieciešama stingrāka policijas kontrole. Savukārt Iekšlietu struktūrai resursi ir nepietiekami. To norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).
Viņaprāt, Iekšlietu ministrijai var nākties lūgt palīdzību arī Aizsardzības ministrijai: “Piemēram, kas būtu tie kontroles pasākumi: acīmredzot, ielās būtu jāizvieto patruļas. Policijai tik daudz cilvēku šīm patruļām kaut vai lielākajās pilsētās nepietiks. Acīmredzot iekšlietu ministram būs arī jāvēršas pie aizsardzības ministra. Ja Iekšlietu ministrija, izvērtējot visu situāciju, aicinās, es domāju, ka bruņotie spēki atsauksies. Viņi varētu sniegt palīdzību uz šo īso mēnesi; ja valdība izšķiras par ļoti stingriem pasākumiem, tad arī kontrolei būs jābūt stingrai.”
Bruņotie spēki ir gatavi sniegt savu atbalstu, ja Ministru kabinets tā būs noteicis, apliecināja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Līdzīgi kā pavasarī, kad Iekšlietu ministrija lūdza palīdzību, arī šobrīd NBS savu atbalstu sniegs.
“Mēs pilnībā esam gatavi iesaistīties pasākumos, kurus būtu lietderīgi atbalstīt no bruņoto spēku puses, lai varētu samazināt riskus, kas apdraud Latvijas sabiedrību,” sacīja Kalniņš.
Palīdzībā varētu tikt iesaistīti ne tikai zemessargi, bet arī bruņoto spēku vienības.
“Protams, mums ir savi limiti. Un nekādā gadījumā atbalsts Iekšlietu ministrijai nedrīkst iespaidot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un pašu pamatuzdevumu izpildi, kas ir Latvijas valsts aizsardzība no militārajiem draudiem. Līdz šim šis apjoms, kas ir bijis nepieciešams atbalstam, bijis optimāls. Piemēram, pavasarī robežsardzi ikdienā atbalstīja līdz 60 zemessargiem austrumos,” sacīja Kalniņš.
Kādreizējā iekšlietu un arī aizsardzības ministre, tolaik no partijas „Vienotība”, Linda Mūrniece piekrita, ka policijai trūkst resursu kontrolei, bet bruņoto spēku iesaiste neesot nepieciešama. “Iesaistot armiju, mēs vienkārši parādītu, ka mēs esam totalitāra valsts. Pilnīgi noteikti es būtu pret šādu risinājumu,” komentēja Mūrniece.
Viņasprāt, kontrolē būtu aktīvāk jāiesaista pašvaldības policijai, taupot arī Valsts policijas resursus. Tiesa gan, visās pašvaldībās nav pašvaldības policijas, tāpēc tur esot nepieciešama Valsts policijas iesaiste.
Mālpils pašvaldība ir viena no tām, kurā kopš 27. novembra ir stingrāki ierobežojumi. Vietējie iedzīvotāji pamanījuši, ka pašvaldības policija ir aktivizējusies. To apliecināja Mālpils pašvaldības policijas inspektors Dzintars Tešs.
Viņš pastāstīja, ka vadība devusi norādījumus stingrāk pievērst uzmanību vietējo iedzīvotāju drošības pasākumu ievērošanai, tāpēc pašvaldības policija strādā pastiprinātā režīmā. “Braukājam, skatāmies, veikalos ejam iekšā, pasta nodaļās. Skatāmies, pievēršam uzmanību, lai cilvēki ievērotu valdības nostādījumus,” pastāstīja Tešs.
Mālpils pašvaldības policijas inspektors piebilda, ka krājas gan virsstundas, gan nogurums, bet tāds ir viņu pienākums.
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības samazināšanai līdz 6. decembrim ir spēka ierobežojumi, kuri paredz, ka skolotājiem klasē jāvalkā maskas, kā arī vienam bērnam jābūt trīs kvadrātmetru vietai. Pašlaik līdz 6. decembrim ir ārkārtējā situācija, kuras laikā ir spēkā dažādi ierobežojumi. Novembra izskaņā premjers Krišjānis Kariņš rosināja pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim.
