Šobrīd Latvijā ir 34 reģionālās avīzes. Pēdējos gados neviena likvidēta nav, dažas apvienojušās, citas tikušas pie jauniem izdevējiem vai veikušas citas izmaiņas, lai dzīvotu stabilāk. Latvijas Preses izdevēju asociācija norādījusi, ka avīzēm abonentu skaita kritums ir, taču to nevar saukt par dramatisku – tie ir 3% līdz 8%, dažiem abonentu skaits pat kāpis.
Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis atzīmēja: “Gada sākums nav objektīvs laiks, kad pētīt tirāžas. Pirmie trīs mēneši ir jāpagaida, un tad mēs redzēsim, kā šī tirāža stabilizēsies. Tad mēs varēsim veikt tuvākas prognozes. Tas ir saistīts ar gada sākumu, kad ir dažādas akcijas un citas mārketinga aktivitātes.”
Datus pagaidām nav apkopojis “Latvijas pasts”, kas ir lielākais vietējās preses piegādātājs reģionos. Lai gan abonentu skaits krītas, interese par vietējo presi lasītājiem joprojām ir. Katrs lasītājs meklē savus ceļus, kā pie jaunumiem tikt, – ja avīzi neabonē pati mājsaimniecība, tad laikraksta lapaspuses tiek izšķirstītas, piemēram, darbā – tā sacīja aptaujātie talsenieki.
Reģionālo avīžu zelta laikos Kuldīgas novada laikraksta “Kurzemnieks” tirāža bija 14 000, šobrīd tā svārstās ap 3000. Tomēr uz gadu laikraksts skatās cerīgi, jo šobrīd izdevies atrisināt cilvēkresursu trūkumu un abonentu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav krities.
Laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece pastāstīja: “Lielāka problēma, protams, ir reklāmas ieņēmumi. Tie, kā nokrita kopš krīzes 2009. gadā, atpakaļ nav atnākuši, un droši vien nekad arī vairs neatnāks atpakaļ uz reģionālo drukāto presi. Un arī reģionālajiem portāliem ir ļoti grūti piesaistīt reklāmu. Līdz ar to tā ir viena no lielākajām ienākumu samazinājuma daļām, kas mums diemžēl ir.”
Reģionālā prese cerīgi skatās uz faktu, ka šogad vairāk naudas būs no Mediju atbalsta fonda. Avīžu vadītāji apzinās, ka, lai izdzīvotu, jāstrādā pie dažādiem aspektiem, arī satura kvalitātes.
