Sociālo mediju platforma “Facebook” atzinusi, ka britu politisko konsultāciju uzņēmumam neatbilstošā veidā varētu būt nodoti vēl daudz vairāk “Facebook” lietotāju datu, nekā ziņots iepriekš – līdz pat 87 miljoniem. Privāto datu aizsardzības skandāls iedragājis interneta tehnoloģiju giganta tēlu, un uzliesmojušas diskusijas par datu aizsardzību internetā. Joprojām turpinās jautājumi arī par “Facebook” apņēmību cīnīties pret dezinformācijas izplatīšanos, īpaši priekšvēlēšanu laikā.
“Facebook” vadītājs Marks Cukerbergs atzinis, ka uzņēmums šīs problēmas iepriekš novērtējis par zemu, un tā bijusi „liela kļūda”.
Līdz 87 miljonu sociālā tīklā „Facebook” lietotāju dati – tas ir krietni vairāk nekā iepriekšējās aplēses, ka britu politisko konsultāciju uzņēmuma „Cambridge Analytica” rīcībā neatbilstošā veidā nodota informācija par 50 miljoniem sociālā tīkla lietotāju.
Jauno skaitli atklāja pats “Facebook” paziņojumā par jaunu privātuma rīku ieviešanu sociālā tīkla lietotājiem.
Pasaulē lielākais sociālais tīkls ierauts plašā privāto datu aizsardzības skandālā kopš nesen klajā nāca informācija, ka Lielbritānijas datu analīzes firma "Cambridge Analytica", kuru bija nolīgusi Donalda Trampa ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa, var būt izmantojusi miljoniem ASV vēlētāju "Facebook" profilu informāciju bez viņu atļaujas. Firma datus ieguva caur "Facebook" lietotni jeb aplikāciju „thisisyourdigitallife”, kas piedāvāja veikt personības prognozēšanas testu.
Pār "Facebook" jau pirms tam mēnešiem bija gūlusies ēna diskusiju kontekstā par tā dēvēto „viltus ziņu” un dezinformācijas izplatīšanos caur sociālajiem medijiem.
Trešdien telefonkonferencē ar medijiem “Facebook” vadītājs Marks Cukerbergs uzņēmās atbildību un atzina, ka problēmu iepriekš novērtējis par zemu.
„Mēs nepievērsām pietiekami plašu uzmanību tam, kādi ir mūsu pienākumi, un tā bija liela kļūda. Tā bija mana kļūda. Nav pietiekami, ka mēs savienojam cilvēkus, ka mēs dodam cilvēkiem balsi,” sacīja Cukerbergs. “Mums arī jānodrošina, ka cilvēki šo balsi neizmanto, lai darītu pāri citiem cilvēkiem vai izplatītu dezinformāciju. Nav pietiekami cilvēkiem dot instrumentus, lai izmantotu lietotnes un aplikācijas. Mums jānodrošina, lai šo aplikāciju izstrādātāji aizsargā cilvēku personīgo informāciju. Nav pietiekami izstrādāt noteikumus, pieprasot aizsargāt šo informāciju, ticēt, kad viņi saka, ka to aizsargā. Mums jānodrošina, ka tas tiešām tiek darīts,” norādīja “Facebook” vadītājs.
Viņš atzinīgi novērtēja jaunos Eiropas Savienības (ES) privātuma noteikumus, kas stāsies spēkā maijā un dos pilsoņiem plašākas tiesības, piemēram, noskaidrot, kādus personīgos datus ir ievākuši uzņēmumi. Cukerbergs teica, ka “Facebook” šos noteikumus tādā vai citādā veidā varētu piemērot arī citviet pasaulē, ne tikai Eiropā.
Spiediens pret sociālo mediju platformu pieaug, skandāla dēļ strauji kritušās “Facebook” akciju cenas.
Cukerbergs gatavojas nākamnedēļ liecināt ASV Kongresa priekšā par datu vākšanu un izmantošanu. Viņš medijiem teica, ka “Facebook” smagi strādā, lai cīnītos pret dezinformācijas izplatīšanos, it īpaši priekšvēlēšanu kampaņu laikā.
Ņemot vērā, ka arī Latvijā šoruden būs Saeimas vēlēšanas, nākamnedēļ Latvijas valsts iestādes Rīgā tiksies ar kompānijas “Facebook” pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbības iespējas, tostarp viltus ziņu risku mazināšanā.
KONTEKSTS:
Sociālā tīkla "Facebook" vadība martā apturēja Lielbritānijā bāzētā uzņēmuma "Cambridge Analytica" kontu pēc ziņām, ka tas varētu būt izmantojis miljoniem ASV vēlētāju "Facebook" profilu informāciju bez viņu atļaujas, lai prognozētu un manipulētu ar sabiedrības domu.
"Cambridge Analytica", kas ir Lielbritānijas uzvedības mārketinga firmas SCL filiāle ASV, guva ievērību kā firma, kuru "Brexit" kampaņas organizācija "Leave.EU" nolīga datu vākšanai.
Iepriekš “Bloomberg” ziņoja, ka “Cambridge Analytica” filiāle “SCL Group” vadījusi dezinformācijas operāciju arī Latvijā. Tās mērķis bija radīt etnisko spriedzi starp latviešiem un Latvijas krieviem.
