Neo šo informāciju ieguva un sniedza medijiem publicēšanai, norādīdams, ka pretēji Latvijas valdības lēmumam daļa valsts un pašvaldības iestādēs strādājošo saņēma prēmijas un papildus samaksas.
Lai arī pirmais tiesas spriedums bija Poikānu pilnībā attaisnojošs, pēc prokuratūras un “ABLV” bankas protesta tiesa pieņēmusi notiesājošu spriedumu apsūdzības punktā par ziņu, kas satur komercnoslēpumu, iegūšanu savā vai citas personas lietošanai.
„Ilmāru Poikānu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts KL 200.panta otrajā daļā, un noteikt sodu (..) piespiedu darbu uz simt stundām. Drošības līdzekli Ilmāram Poikānam nepiemērot…" saīsināto tiesas nolēmumu nolasīja Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Guntars Kveska.
Poikānu atzina par vainīgu par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu vai izpaušanu. Lietu skatīja slēgtā sēdē, taču sprieduma nolasīšanas brīdī žurnālisti varēja piedalīties. Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu, taču šajā apsūdzībā tiesa Poikānu attaisnoja.
“Apsūdzības pusei ir vieni argumenti, aizstāvības pusei – otri argumenti, tiesnesis sēž un klausās uz izvērtē abu pušu teikto. Kas ir tas, kas licis nospriest šādi.. šobrīd nevaru pateikt,” pēc sprieduma atzina Ilmāra Poikāna advokāts Ilmārs Punka.
Pilns sprieduma teksts būs pieejams 17.novembrī. Pēc tam 10 dienu laikā būs iespējams spriedumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Jau izskanējis, ka Rīgas Centra rajona tiesa Ilmāru Poikānu attaisnoja. Šo pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja cietušie ABLV banka un apelācijas protestu iesniedza prokurore Vita Ozoliņa.
Rīgas apgabaltiesā Ilmārs Poikāns tiesas nolēmumā klausījās ar vieglu smaidu sejā. Viņš ir apņēmības pilns un sola spriedumu pārsūdzēt. Viņš uzskata, ka neko pretlikumīgu nav darījis. "Lietai jau tagad ir vairāk nekā piecarpus gadu. Gals tuvojas, bet tas nebūs tik ātri," norādīja Poikāns.
Viņam pievienojas arī viņa aizstāvis Ilmārs Punka. "Protams, ir jāredz sprieduma teksts, lai zinātu, par ko jāraksta kasācijas sūdzība," Poikāna teikto apstiprināja Punka.
Neo Latvijas Televīzijai norādīja, ka vēl joprojām ir pārliecināts – lejuplādējot datus no VID sistēmas un daļu no tiem nododot žurnālistiem, rīkojies tikai un vienīgi sabiedrības interesēs. Poikāns iepriekš arī uzsvēris – viņa solis pamudinājis regulāri publicēt datus par ierēdņu atalgojumu, kā arī licis uzlabot valsts iestāžu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem.
Pēc saīsinātā tiesas nolēmuma nolasīšanas krietni lakoniskāka bija prokurore Vita Ozoliņa. "Pēc pilna sprieduma saņemšanas būs lemts par tālāku rīcību. Vairāk komentāru šodien nebūs," sacīja Ozoliņa.
Pēc tam, kad šajā lietā būs pieejams pilns spriedums, to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā.
Jau vēstīts, ka Ilmārs Poikāns Poikāns bija izmantojis Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes drošības caurumu, lai piekļūtu datiem par valsts ierēdņu atalgojumu. Informāciju viņš nodeva Latvijas Televīzijas raidījumam „De Facto”, kas ar to iepazīstināja plašāku sabiedrību.
