Valsts kanceleja informēja, ka jaunais trauksmes celšanas likums izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Savienības (ES) Trauksmes cēlēju direktīvu par to personu aizsardzību, kas ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Kopumā likumprojekts saglabā līdzšinējo pieeju, proti, trauksmes celšanas mehānisms, kas Latvijā ieviests 2019. gada maijā, būtiski nemainās, bet tiek pilnveidots.
“Direktīvas prasības, kas iestrādātas likumprojektā, attiecas uz plašu organizāciju un institūciju loku privātajā un publiskajā sektorā, kurām ir pienākums izveidot kanālus un procedūras trauksmes celšanai iekšēji darba vietā vai ārēji – kā kompetentajai valsts institūcijai. Tādēļ mēs aicinām savlaicīgi ar šīm prasībām iepazīties,” paziņojumā medijiem informēja Trauksmes cēlēju kontaktpunkta Valsts kancelejā eksperte Inese Kušķe.
Pārņemot direktīvu, jaunajā likumā tiek precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Pie īpaši izceltajām jomām, piemēram, pievienota nelikumība rīcība ar ES budžeta līdzekļiem, pārkāpumi transporta drošībā, dzīvnieku labturības jomā, kā arī rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas, un citi. Vienlaikus paliek spēkā arī regulējums, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs – trauksmes cēlējs ir tiesīgs ziņot par pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, jebkurā jomā.
Jaunais likums arī paredz vairāk priekšnosacījumu, kad trauksmi var celt publiski.
Piemēram, ja personai ir pamats uzskatīt, ka, vēršoties kompetentajā institūcijā, tiks radītas nelabvēlīgas sekas, pārkāpums tiks slēpts vai netiks novērsts, vai nav sniegta atgriezeniskā saite par izskatīšanas gaitu likumā noteiktajā termiņā.
Jaunajā likumā ir piedāvātas arī vairākas izmaiņas attiecībā uz privāto sektoru. Ziņojumu izskatīšanas pamatprasības un atbildīgo personu noteikšana, kas ieteikumu formā atrodamas vadlīnijās, ir nostiprinātas kā prasības likumā. Finanšu sektorā neatkarīgi no darbinieku skaita un
arī noteiktos gadījumos transporta drošības un vides aizsardzības jomā strādājošiem mazajiem uzņēmumiem būs jāveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma.
Vienlaikus privātajā sektorā iekšējo trauksmes celšanas sistēmu varēs nodot īstenošanai trešajām personām, protams, ievērojot visas likuma prasības.
Gan publiskā sektora iestādes, gan vidējie uzņēmumi (50 līdz 249 nodarbināto) drīkstēs apvienoties un veidot vienotas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas. Kā veiksmīgu piemēru Valsts kanceleja minējusi Rīgas pašvaldības jauno - centralizēto trauksmes celšanas kārtību.
Lai garantētu trauksmes cēlēja aizsardzību, likumprojektā tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums, piemēram, ar atļauju anulēšanu, goda un cieņas aizskaršanu. Vienlaikus paliek spēkā arī regulējums, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs.
Tāpat likumprojekts paredz, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītajām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.
Tiek paredzēta arī administratīvā atbildība par trauksmes celšanas traucēšanu.
Vienlaikus ar jauno likumu Valsts kanceleja apņēmusies pilnveidot trauksmes celšanas iespējas tiešsaistē. Tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv tiks izveidots autentifikācijas modulis un trauksmes cēlējiem nebūs prasība papildus parakstīt ziņojumu, kā tas ir šobrīd.
Likumprojektam “Trauksmes celšanas likums” jāstājas spēkā līdz šī gada 17. decembrim, kā to paredz direktīva. Tas vēl jāizskata Saeimā.
