Rakstniece Eva Mārtuža, Jaunās konservatīvās partijas Rīgas domes deputāte, uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi kandidē jau otro reizi. “Pirmkārt, NEPLP pēc savas būtības ir cenzors, vagars, pārraugs,” sacīja Mārtuža.
Viņa sava redzējuma izklāstu iesāka ar rosinājumu pārdalīt daļu LMT peļņas sabiedriskajiem medijiem. Bet visvairāk deputātu jautājumu izpelnījās ar savu kategorisko nostāju pret raidījumiem krievu valodā un atbalstu pozitīvu ziņu veidošanai.
“Tās vienmēr ir zemtekstā un vienmēr ir kā pamatlikums. Cilvēkam ir jāmīl sava zeme, sava vieta, un medijiem ir jāpalīdz viņiem to mīlēt, nevis nīst,” pauda Mārtuža.
Viņu Sabiedriskā konsultatīvā padome, kurā darbojas mediju vides pārstāvji, atstājuši ārpus labāko astotnieka.
Pēc viņas deputāti uzklausīja publicistu, bijušo "Satori.lv" galveno redaktoru Ilmāru Šlāpinu, kurš reiz jau darbojies mediju uzrauga sastāvā. “Es zinu padomes darba specifiku, iespējas, apgrūtinājumus un problēmas un neloloju liekas ilūzijas par šo darbu,” sacīja Šlāpins.
Šlāpins solīja uzlabot padomes reputāciju, kā arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt vietējos medijus. Uz deputātu jautājumiem par specifiskām nozares problēmām viņš atbildēt īsti nemācēja, bet konsultatīvā padome Šlāpinu ierindojusi starp četriem labākajiem kandidātiem.
Deputātus uzrunāja korporatīvās komunikācijas speciālists un pasniedzējs Ilmārs Jargans. Viņš savu uzstāšanos iesāka ar aicinājumu auditēt Latvijas Televīziju, jo tā sacēlusies pret visas nozares kritizēto LTV valdes priekšsēdētāju Eināru Gielu, kurš neilgi pēc ievēlēšanas atkāpās no amata.
“Tika izvēlēta valde, izvēlētos kandidātus neapstrīdēja citi kandidāti, tātad viss bija likumīgi, bet viņus nepieņēma pati televīzija. Tas liecina tikai to, ka organizācijā ir kaut kas… teiksim tā, pietiekami neefektīvs,” sacīja Jargans.
Visplašāk Jargans izteicās par nepieciešamību medijos veidot uz jauniešiem orientētu saturu. Konsultatīvā padome viņu labāko astotniekā nav ierindojusi.
Pretendentu vidū ir bijušais TV3 ziņu žurnālists Jānis Zariņš. Viņš deputātiem solīja stiprināt padomes monitoringa centru sekmīgākai cīņai ar Kremļa propagandu, kā arī norādīja uz nepieciešamību ieguldīt kvalitatīva vietējā satura veidošanā.
“Bieži vien tas piedāvājums izglītotam cilvēkam ir vienkārši nepieņemams, kaut kādi banāli seriāli, neinteresanti šovi. Vienkārši skaties un acis tek ārā, kā var kaut ko tik nekvalitatīvu rādīt, un tas, protams, ir arī finansējuma jautājums,” norādīja Zariņš.
Pēdējais padomi uzrunāja bijušais Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis. Viņš uzsvēra nepieciešamību uzlabot NEPLP sadarbību ar medijiem un demonstrēja plašas zināšanas par nozares specifiku.
Putnis bija spiests skaidrot, kā darbu mediju uzraugā savienotu ar politisko darbību partijā “Progresīvie”: “Ir svarīgi, ka attiecīga amatpersona atturas vai, ja šīs intereses ir zināmas, deklarē tās un atrisina šo interešu konfliktu. Daudz bīstamāk mediju pārvaldībā ir slēpta politiska ietekme.”
Putni konsultatīvā padome ierindojusi labāko četriniekā.
Šonedēļ Saeimas komisija jau uzklausīja vairākus NEPLP locekļu kandidātus: SIA "Mediju grupa Super FM" radio raidījumu vadītāju, redaktori Jekaterīnu Jerofejevu-Āboliņu, žurnālisti Ievu Kalderausku, bijušo NEPLP locekli, ārštata žurnālisti, recenzenti, mediju analītiķi Aiju Cālīti-Dulevsku un SIA "E Komunikācijas" valdes locekli, žurnālistu Jāni Eglīti.
Līdz ar to neiztaujāti palikuši vēl seši kandidāti, kurus komisija plāno uzklausīt nākamajā nedēļā un tad jau gatavoties lēmuma pieņemšanai.
KONTEKSTS:
Konkurss uz divām vakancēm NEPLP izsludināts, ņemot vērā to, ka Saeima 2019. gada 2. maija sēdē atbalstīja Guntas Līdakas atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata. Savukārt oktobra sākumā Saeima atbalstīja NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes atbrīvošanu no amata pēc pašas vēlēšanās.
Kopumā uz divām mediju regulatora vakancēm bija pieteikušies 17 pretendenti, bet vēlāk savu kandidatūru atsaukusi Latvijas Kristīgā radio ziņu redaktore, diktore Ginta Linmeijere un AS “Latvijas Mediji” izdevumu žurnāliste Ilze Pētersone.
Tikmēr NEPLP Sabiedriski konsultatīvā padome par labākajiem kandidātiem atzina Ilmāru Šlāpinu, Robertu Putni, Ievu Kalderausku un Jāni Eglīti.
