NEPLP skaidroja, ka līdzekļu palielinājums šim mērķim nepieciešams, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu Covid-19 krīzes un nevienlīdzīgo reklāmas tirgus nosacījumu radīto reklāmas ienākumu krituma apstākļos. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas sniegtā informācija liecinot, ka 2020. gada reklāmas ieņēmumi, salīdzinot ar 2019. gadu, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem saruks par 20 – 30% un reklāmas ieņēmumu kritums būs robežās no 9,2 līdz 13,8 miljoniem eiro.
"Mūsu galvenā prioritāte nākamā gada valsts budžetā ir Latvijas sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus un attīstība, kas ir ļoti svarīgi gan nacionālajai drošībai, gan mediju vides stabilitātei un izaugsmei. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi joprojām uzrunā lielāko sabiedrības daļu – vairāk nekā 70% Latvijas skatītāju un klausītāju. Tādēļ, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un uzturētu daudzveidīgu mediju vidi, kā arī vietējā satura veidošanu, ir svarīgi ar sabiedrisko pasūtījumu atbalstīt arī komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību un vietējā satura veidošanu," sacīja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Miljons eiro komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būtu jānodrošina katru gadu, uzskata NEPLP.
Tā kā saskaņā ar prognozēm komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu reklāmas ieņēmumu kritums šogad būs daudz lielāks par vienu miljonu eiro, NEPLP vienlaikus aicinājusi Ministru kabinetu un Saeimu attīstīt un pilnveidot arī Mediju atbalsta fonda darbību, kā to paredz Nacionālā drošības koncepcija. Tādējādi būtu iespējams nodrošināt komercmedijiem vēl plašākas iespējas piedalīties atklātos konkursos valsts budžeta līdzekļu saņemšanai sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, tiktu uzturēta daudzveidīga mediju vide un atbalstīta komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības nepārtrauktība, kā arī stiprināta to kapacitāte, skadroja padomē.
Lai veicinātu Latvijā strādājošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurētspēju Latvijas, Eiropas un pasaules tirgū, NEPLP arī aicinājusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju šī gada rudens sesijā izskatīt NEPLP sagatavotos, Patērētāju tiesību aizsardzības centra atbalstītos un Saeimā iesniegtos priekšlikumus "nesamērīgo reklāmas ierobežojumu pārskatīšanai".
Tāpat, ņemot vērā Francijas valdības panākto vienošanos ar globālo uzņēmumu "Facebook" par digitālā nodokļa nomaksu,
NEPLP aicinājusi atbildīgās institūcijas vēlreiz izvērtēt digitālā nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā,
kas, padomes ieskatā, sniegtu iespēju iegūtos līdzekļus novirzīt vietējā satura radīšanai un komercmediju darbības nodrošināšanai.
NEPLP piebilda, ka 2021. gada valsts budžetā NEPLP ir lūdzis Ministru kabinetu un Saeimu piešķirt finansējumu 8,3 miljonus eiro Latvijas sabiedrisko mediju pilnīgai iziešanai no reklāmas tirgus. Sabiedriskie mediji ilgstoši ir strādājuši nepietiekama finansējuma apstākļos, un to situācija ir vērtējama kā kritiska. Minētais finansējums nodrošinās sabiedrisko mediju darbības stabilitāti un attīstību. Savukārt sabiedrisko mediju līdzšinējo reklāmas ieņēmumu daļa turpmākajos gados varētu nonākt komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū.
