Sabiedriskais pasūtījums paredzēts, lai radio un televīzijās parādītos dažāda vecuma un sabiedrības grupām interesējoši kvalitatīvi, izglītojoši un analītiski raidījumi. Šāda satura veidošana pamatā ir Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārziņā, taču likums ļauj līdz 15% no sabiedriskā pasūtījuma naudas konkursa kārtībā novirzīt komerckanāliem.
Patlaban vairāki reģionālie komercmediji dala 8,6% šo līdzekļu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ceturtdien, balstoties uz divas lappuses garu Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vēstuli, pēkšņi lēma, ka nākamā gada budžetā komercmedijiem no sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem jāatvēl par 150 000 eiro vairāk.
Visi Saeimas komisijas deputāti vienbalsīgi nobalsoja, ka šī summa būtu jāpaaugstina un jāuztic komercmedijiem vairāk atspoguļot sabiedrisko pasūtījumu – tās ir ziņas krievu valodā, informācija diasporām un arī par Latvijas Eiropas prezidentūras aktivitātēm, stāstīja komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA).
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kura ir tieši atbildīga par sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu sadali un ar kuru komisijas lēmums netika saskaņots, ir pilnīgā neizpratnē.
„Mūsu redzējumā, protams, likums ir jāpilda un arī sabiedriskā pasūtījuma daļa ļoti mērķtiecīgi ir arī nododama komercmedijiem, bet, ievērojot visas procedūras, skaidri nosakot mērķus un kritērijus, sasniedzamos rezultātus, nevis vienkārši tā, kā vakar – 50 tūkstošus komercradio, 50 komerctelevīzijai, 50 tūkstošus vispār cita budžeta programma, kas nav vispār saistīta ar sabiedrisko pasūtījumu – Eiropas prezidentūrai,” sacīja NEPLP vadītājs Ainars Dimants.
150 tūkstoši eiro tiek prasīti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Par sabiedriskā pasūtījuma naudas pārdalīšanu komercmedijiem skaļi iestājas TV3 un LNT īpašnieks – MTG.
Koncerna vadītāja Latvijā Baiba Zūzena izteikusies, ka par naudu, ko Latvijas Televīzija tērē divu kanālu veidošanai, MTG izveido sešus, kas sasniedz lielāku auditoriju.
Tikmēr Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte publiskā vēstulē norādījis – MTG paši ražo nelielu daļu satura un ēteru aizpilda ar Krievijas un Holivudas seriāliem un izklaides raidījumiem, kā arī to, ka šie seši kanāli redzami tikai maksas apraidē. MTG Latvijā pārstāv Krievijas televīzijas kanālu RTR un nepakļāvās regulatora spriedumam par Latvijai nelojālā kanāla slēgšanu uz noteiktu laiku.
Šo priekšlikumu neatbalsta ne finanšu ministrs Janis Reirs („Vienotība”), ne Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis. Viņi LTV „Panorāmai” atzina, ka ir pārsteigti par šādu komisijas lēmumu un negrasās to atbalstīt, kā arī aicinās koalīcijas partnerus to nedarīt.
Šadursksis arī norādīja, ka naudas piešķiršana komercmedijiem no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem neatbilstu šo līdzekļu izmantošanas mērķiem.
Galavārds, vai piešķirt privātajiem medijiem papildu 150 000 eiro sabiedriskā pasūtījuma raidījumu veidošanai, būs Saeimai. Tikmēr atbildīgās komisijas vadītāja Inese Laizāne cer, ka 2016.gada budžeta projektā jau laikus izdosies panākt, ka, nesamazinot sabiedriskajiem medijiem paredzēto naudu, no kāda atsevišķa finansējuma varēs palielināt komercmedijiem iedalāmo summu.
