Eglītis skaidroja, ka ceturtdien padomē bija balsojums par PBK lūgumu raidīt LTV7 ziņas krievu valodā ar mērķi sasniegt lielāku mazākumtautības auditoriju, ko LTV7 nesasniedz. Kā atklāja Eglītis, PBK ir ļoti ieinteresēti ziņu satura pārraidē, jo pašiem ziņas ne latviešu, ne krievu valodā nav vairāk kā gadu.
Eglīša ieskatā, nav pamata apšaubīt PBK kvalitāti, jo televīzijas programma Latvijā darbojas legāli. Pēc padomes locekļa paustā, no NEPLP puses tā bija stratēģiska kļūda, tuvredzīga rīcība, jo LTV7 ziņu pārraide arī PBK programmā dotu iespēju būtiski celt reitingus.
"LTV7 būtiski celt reitingus, kā arī nodrošināt mazākumtautību auditorijai kvalitatīvu informāciju, tostarp par Covid-19 situāciju un vakcinēšanos, lai būtu pieejama alternatīva informācija Kremļa ziņām," pauda Eglītis.
Viņš arī norādīja, ka ar lūgumu nodot sabiedrisko mediju saturu komerciālajiem TV un radio, īpaši tiem, ko ikdienā lieto mazākumtautības, janvārī NEPLP vērsās Veselības ministrija.
“NEPLP atbalsta mazākumtautību satura nodošanu komercmedijiem, un pērn pavasarī tā rīkoties bija tieši Padomes ideja. Arī šī gada sākumā Padome aktīvi piedalījās dokumentu virzīšanā, lai šāda iespēja būtu atkal. Taču šobrīd apstākļi attiecībā uz PBK ir būtiski mainījušies,” atzīmēja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Viņš skaidroja, ka tikko PBK ir saņēmis divus sodus 16 000 eiro apmērā par pārkāpumiem, kas saistīti ar maldinošanas un nepatiesas informācijas izplatīšanu par Covid 19 vīrusu un tā infekciozitāti. Ēterā tika apgalvots, piemēram, tas, ka no vīrusa var izvairīties ēdot siļķi, kā arī apgalvots, ka tā esot zema lipīguma infekcija. Kopumā NEPLP pēdējā laikā ir piemērojis PBK četrus sodus par nopietniem pārkāpumiem, un visās šajās lietās notiek tiesvedība.
"Nodot sabiedriskā medija saturu, kas ir uzticams, šim komersantam pašreizējā situācijā neredzam nekādas iespējas. Vienlaikus aktīvi meklējam risinājums, lai sabiedrībai LTV7 mazākumtautību valodās radītais saturs būtu pieejams maksimāli plaši," norādīja Āboliņš.
Tāpat NEPLP priekšsēdētājs skaidroja, ka padome jau ir nodevusi sabiedriskā medija saturu citiem komercmedijiem. Ja apstākļi būtiski mainīsies, NEPLP pie jautājuma par PBK atgriezīsies vēlreiz.
KONTEKSTS:
28.janvārī valdība lēma, ka ārkārtējās situācijas laikā sabiedrisko mediju veidoto saturu varēs pārraidīt arī komercmediji.
Lai pieteiktos, komercmedijiem jāiesniedz padomei oficiālu, parakstītu lūgumu saņemt bezatlīdzības lietošanā Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio (LR) veidotos un pārraidītos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus, ietverot tajā informāciju par atbilstību padomes noteiktajiem kritērijiem, pamatojot, kā tiks sasniegta auditorija, ko sabiedriskie mediji pietiekami nesasniedz, un informāciju par sabiedrisko mediju raidījumu plānoto pārraidīšanas laiku savā programmā.
Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un nodrošinātu patiesas, objektīvas un aktuālas informācijas pieejamību iedzīvotājiem saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, NEPLP ir izstrādājusi kritērijus LTV un LR veidoto ziņu un informatīvi analītisko raidījumu nodošanai citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem bezatlīdzības lietošanā uz ārkārtējās situācijas laiku.
Būtiskākie no kritērijiem paredz, ka komercmediju raidījumiem jāsasniedz auditorijas, ko sabiedriskie mediji pietiekami nesasniedz, tādējādi nodrošinot maksimāli plašas auditorijas sasniedzamību.
Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas ir pieejamas bezmaksas zemes apraides tīklā, var tikt nodoti LTV veidotie un pārraidītie ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi mazākumtautību valodās un LR veidotie un pārraidītie ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi - gan latviešu, gan mazākumtautību valodās.
Vienlaikus komercmediji sabiedrisko mediju veidotajos un pārraidītajos ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos nedrīkst ievietot komerciālus paziņojumus, izņemot pašreklāmas.
