Tikmēr Latvijas Radio darbinieki nav atmetuši domu par protestiem, ja netiks izpildīta viņu prasība pēc algu paaugstinājuma.
Saspīlētas attiecības starp Latvijas Radio darbiniekiem un medija valdi izveidojās jau uzreiz pēc tās ievēlēšanas 2014.gada decembrī. Radio žurnālisti bija neapmierināti ar vadības maiņu un jaunās valdes nevēlēšanos komunicēt.
Tagad kopš valdes ievēlēšanas pagājuši vairāk nekā divi gadi un Radio darbinieki atkal gatavi protestēt, pat solot klusumu ēterā. Viņi ir neapmierināti gan ar algām, kas daļai darbinieku kopš ievērojamā samazinājuma krīzes laikā tā arī nav palielinātas, gan ar valdes darbu kā tādu.
“Gan [radio vadītājs] Dzintris Kolāts savā pēdējā darba gadā teica – tagad prioritāte būs algas. Gan [iepriekšējais Radio valdes priekšsēdētājs] Jānis Siksnis teica – tagad būs prioritāte būs algas, bet tā kā viņi tālāk nestrādāja, viņi nevarēja šo apņemšanos īstenot, un pagājušajā novembrī 78 cilvēki parakstīja iesniegumu arodbiedrībai, lai prasītu valdei, ko valde ir darījusi, lai to atalgojumu palielinātu,” stāstīja Latvijas Radio arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte Paegle.
Jaunievēlētā Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome trešdien, 15.februārī, uzklausīja radio valdi un nolēma veikt slodžu un atalgojuma auditu Latvijas Radio. Vēl tiks salīdzināts atalgojums abos sabiedriskajos medijos, un, balstoties uz to, padome lūgs radio budžeta palielinājums nākamajiem gadiem.
“Valde ir pieņēmusi tos lēmumus, kas ļautu kaut nedaudz risināt atalgojuma jautājumus jau šī gada budžeta ietvaros, bet, protams, tikai tik, cik atļauj finansējums,” atzina Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš.
Pēc radio darbinieku aptaujas datiem vairāk nekā puse medija darbinieku nav apmierināti ar valdes darbu – tas novērtēts kā vājš vai ļoti vājš.
“Aptauja neliecina par neapmierinātību, tā liecina par zemu valdes vērtējumu. Un tas tiešām ir uzlabojams, to [valdes darba vērtējumu] mēs arī valdē esam pārrunājuši,” sacīja Pauliņš.
Jau kopš valdes ievēlēšanas nopietnas nesaskaņas ir arī tās iekšienē.
Radio valdes locekle Sigita Roķe uzskata, ka “produktīva funkcionēšana nekādā veidā nav iespējama, kā mēs šobrīd spēsim tālāk strādāt, vienoties par kopīgiem mērķiem un prioritātēm un arī par darba plāniem, man ir ļoti grūti teikt”.
“Arī šodienas saruna neliecināja par to, ka valdes priekšsēdētājs kā uzņēmuma pirmais vadītājs ir gatavs meklēt kompromisus. Katrs valdes loceklis liek kopā... nevis visi vienu lielu puzli, bet no šīs puzles viens liek kopā debesis, viens zemi, viens kokus un katrs to dara savā stūrī,” situāciju raksturoja Roķe.
“Vai nu viņi atradīs kopēju valodu un varēs sastrādāties ar vienu mērķi – lai Latvijas Radio strādātu kā sabiedriskais medijs ar šiem uzdevumiem, vai nu viņi šo mērķi kopā pildīs vai ne,” brīdināja NEPLP vadītāja Dace Ķezbere.
Ja valde ar to netiks galā, “tādā gadījumā būs jāpieņem lēmums par izmaiņām Latvijas Radio valdē”, sacīja Ķezbere.
Jau ziņots, ka uz algu pieaugumu Latvijas Radio darbinieki var cerēt nākamajā gadā, bet vismaz šogad darba samaksu nesamazinās. Tā secināms pēc medija valdes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tikšanās. Sabiedrisko mediju uzraugs Latvijas Radio vadībai arī uzdevis veikt atlīdzības sistēmas auditu, lai saprastu, kur medija budžets vispār paliek. Taču salabināt radio trīs valdes locekļus nav izdevies. Savukārt darbinieki arvien patur tiesības rīkot protestus.
