Zviedru regulatoram lūgta informācija par Zviedrijā reģistrētā kanāla „Rossija RTR” ziņu pārraižu šā gada janvārī un februārī atbilstību likumam. Savukārt britu regulatoram lūgta informācija par „NTV-Mir” ziņu pārraižu šā gada janvārī un februārī atbilstību likumam.
Visi trīs iesniegumi ir saistīti ar krievu valodā raidošo telekanālu veidoto un Latvijā retranslēto ziņu sižetu par nesenajiem notikumiem Ukrainā atbilstību Eiropas Savienības un attiecīgo valstu likumiem. Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums aizliedz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem maldināt, veikt naida kurināšanu, aicinājumus uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu.
Eiropas Padomes Audiovizuālo Mediju pakalpojumu direktīva nosaka - "ja dalībvalsts novērtē, ka raidorganizācija citas dalībvalsts jurisdikcijā veic televīzijas apraidi, kas pilnībā vai galvenokārt vērsta uz tās teritoriju, tā var sazināties ar dalībvalsti, kuras jurisdikcijā ir attiecīgā raidorganizācija, lai panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu problēmā, kas radušās. Saņemot pamatotu lūgumu no pirmās minētās dalībvalsts, jurisdikcijas dalībvalsts lūdz raidorganizāciju ievērot attiecīgos noteikumus vispārējo sabiedrības interešu jomā. Jurisdikcijas dalībvalsts divos mēnešos informē pirmo dalībvalsti par rezultātiem, kas panākti saistībā ar minēto lūgumu."
NEPLP arī iepriekš izteikusi lūgumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai izstrādāt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas noteiktu administratīvo atbildību par televīzijas programmu retranslācijas pārkāpumiem. NEPLP arī lūdz Saeimu noteikt precīzas Padomes pilnvaras elektronisko plašsaziņas līdzekļu retranslāciju pārkāpumu gadījumos, jo pašlaik spēkā esošie likumi (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, APK) faktiski to nenosaka.
Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
