Padome vēstuli ar šiem kandidātiem otrdien, 14. janvārī, nodeva Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem, kuriem jālemj par to, kuras personas virzīt apstiprināšanai. Komisija otrdien sāka uzklausīt NEPLP locekļu amatiem pieteiktos kandidātus.
Komisijas sēdē Aija Cālīte-Dulevska norādīja, ka NEPLP jāgatavojas tam, ka Latvijai nedraudzīgie, bet Eiropas Savienībā reģistrētie kanāli pēc "Brexit" pametīs Lielbritāniju un meklēs jaunas mājas, kur nebūs jāatbild par pārkāpumiem. Īsta "zelta bedre" tam ir Zviedrija. Cālīte-Dulevska pauda, ka ir jāinvestē naudas līdzekļi Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio tehnoloģiskajās iekārtās.
Savukārt Jānis Eglītis norādīja, ka mediji Latvijā ir vāji un viņš uzskata par savu pienākumu, ņemot vērā pieredzi un arī zināšanas par politisko procesu, vērst lietas par labu. "NEPLP bijusi virkne nesaprotamu lēmumu. Es nesaprotu, kā var konkursā par sabiedriskās televīzijas vadītāju izvēlēties cilvēku, kuram nav nekādas izpratnes par jomu. Arī sabiedriskā pasūtījuma naudas dalīšana ir neskaidra," teica Eglītis.
Politiķi nemeklē partijām tīkamākos kandidātus padomes locekļa amatiem kā tas bijis iepriekš, apliecina Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs, pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš. "Manuprāt, šādā veidā šis process šoreiz neies kā jau ir bijis. Es katrā ziņā mēģināšu un centīšos nepieļaut šādu veidu. (..) Šobrīd tādas vienošanās nav. Tā pat nav tabu tēma, vienkārši mēs par to nerunājam, jo tā lieta nav aktuāla. Šobrīd mūs interesē divi profesionāli Latvijas Republikas pilsoņi, kuri var pildīt šo sarežģīto amata aprakstu un, manuprāt, ja godīgi, tas nav viegls darbs," pauž Kaimiņš.
Pirms deputātiem pretendentus jau izvērtēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Sabiedriski konsultatīvā padome. Pēc Saeimas komisijas lūguma Sabiedriski konsultatīvā padome sniedza atsauksmes par kandidātiem, stāsta tās pārstāve Dace Kotzeva. "Visaugstāko punktu skaitu saņēma Ilmārs Šlāpins, Roberts Putnis un Ieva Kalderauska, un Jānis Eglītis. Vēl pozitīvs vērtējums tika Aijai Dulevskai, Inesei Suļžanokai, Kārlim Seršantam un Andim Plakanam," norāda Kotzeva.
Savukārt pēc sarunām ar pārējiem kandidātiem un viņu izvērtējuma Kotzevai nebija skaidrs, kāpēc viņi kandidē. "Nezināja vispār neko, ne likumdošanu, ne kādus medijus Latvijas – tiešām bija pat tāda viena absurda intervija," saka Kotzeva. Arī Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājam Kaimiņam par atsevišķiem kandidātiem, iepazīstoties ar viņu pieteikumiem, bijis līdzīgs priekšstats.
Deputāti otrdien tiekas ar SIA "Mediju grupa Super FM" radio raidījumu vadītāju, redaktori Jekaterīnu Jerofejevu-Āboliņu, žurnālisti Ievu Kalderausku, bijušo NEPLP locekli, ārštata žurnālisti, recenzenti, mediju analītiķi Aiju Cālīti-Dulevsku un SIA "E Komunikācijas" valdes locekli, žurnālistu Jāni Eglīti.
SIA "Mediju grupa Super FM" radio raidījumu vadītāja, redaktore Jekaterīna Jerofejeva-Āboliņa un žurnāliste Ieva Kalderauska uzsvēra vajadzību uzlabot padomes reputāciju. Kalderauska arī uzsver vajadzību stiprināt medijus. Savukārt Jerofejeva-Āboliņa, piemēram, norāda, ka kopīguma sajūtas stiprināšanai trūkst pozitīvu programmu un pozitīvu ziņu piedāvājuma. Uz vairākiem deputātu jautājumiem kandidāte gan nevar precīzi atbildēt, piemēram, kādu kanālu raidīšana Latvijā bija pārtraukta, kāds ir sabiedrisko mediju finansējums, un par to, kā izprot redakcionālo neatkarību un kā plāno to aizstāvēt
"Pēc smaga un stresa pilna darba man bija pārtraukums un šī pārtraukuma laikā es nodarbojos ar medijpratības jautājumiem un analizēju to, kas notiek mediju vidē. Sekojot līdzi arī tam, kas notiek arī NEPLP, man radās vēlēšanās tomēr vēl vienu reizi mēģināt iekļūt šajā padomē, lai veiktu tos uzdevumus, kas nākuši klāt, kas nav izdarīti iepriekš izmantojot jau šo jauno pieredzi," atzina Dulevska.
Savukārt trešdien, 15. janvārī, plkst.10.15 komisija uzklausīs rakstnieci, Rīgas domes deputāti Evu Mārtužu, filozofu, bijušo interneta žurnāla "Satori.lv" galveno redaktoru un bijušo NEPLP locekli Ilmāru Šlāpinu, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" lektoru Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžmenta programmā, Latvijas Pašvaldību mācību centra pasniedzēju Ilmāru Jarganu, kā arī ziņu korespondentu Jāni Zariņu.
Pārējo padomes locekļu amatu kandidātu uzklausīšana turpināsies 21. janvārī.
Vēl uz amatiem kandidē SIA "Bite Latvija" mobilo ierīču menedžeris Jānis Ābele, Latvijas Radio 2 mūzikas programmu vadītāja Daiga Mazvērsīte, datorfirmas SIA "NT Piedzīvojumi" valdes loceklis Andis Plakans, kādreizējais Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektors Roberts Putnis, bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS), Latgales Reģionālās televīzijas attīstības direktore, Rīga TV24 satura redaktore, producente Inese Šuļžanoka un konsultants, pētnieks Latvijas Universitātē Oļģerts Tipāns.
NEPLP pašlaik ir divas vakances, uz kurām pretendē 15 kandidāti.
Saskaņā ar likumu NEPLP kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz šo amatu var pretendēt personas ar augstāko izglītību, vismaz piecus gadus ilgu profesionālo vai akadēmisko pieredzi plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, kā arī ar labu reputāciju.
Likums arī noteic, ka par NEPLP locekļa amata kandidātiem var kļūt tikai tādas personas, kuras ir tiesīgas saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
NEPLP locekļus amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima.
