Kalderauska intervijā Latvijas Radio sacīja, ka padome ceturtdien, 20.februārī, vienojusies par jomu sadali. “Man ir uzticēta un esmu uzņēmusies atbildību par LTV, kā arī par līdz šim vēl īsti nepārraudzītu, bet nākotnē svarīgu jomu - pakalpojums pēc pieprasījuma, kas ir televīzija internetā,” pastāstīja Kalderauska.
Viņas līdzatbildība būs Latvijas Radio, kā arī LTV un Latvijas Radio kopīgie projekti, piemēram, LSM.
Kalderauska arī būs līdzatbildīga par vietējā satura veidošanas un izplatīšanas veicināšanas pārraudzību, informēja NEPLP.
Savukārt Eglītis pastāstīja, ka viņam uzticēta Latvijas Radio pārraudzība, viņš būs arī līdzatbildīgs par komerctelevīziju jomu un arī LSM, jo tajā ir pieejams gan LTV, gan Latvijas Radio saturs.
Eglītis pārraudzīs vietējā satura veidošanas un izplatīšanas veicināšanu, kā arī ir līdzatbildīgs LTV jomas pārraudzībā un komerciālo vietējo, reģionālo, nacionālo, pārrobežu audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu (komerciālo, nekomerciālo televīziju) jomas pārraudzībā, informēja NEPLP.
NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pārrauga padomes darbību kopumā un ar informatīvas telpas aizsardzību saistītus jautājumus, kā arī ir līdzatbildīgs par komerciālo un nekomerciālo radio pārraudzību un LTV un Latvijas Radio jomas pārraudzību.
Viņa vietniece Aurēlija Ieva Druviete pārrauga starptautiskās sadarbības jomu, kā arī ar medijpratības attīstību saistītus jautājumus, ir līdzatbildīga par LTV un Latvijas Radio pārraudzību un komerciālo un nekomerciālo televīziju pārraudzību.
Patriks Grīva pārrauga komerciālo, nekomerciālo radio un televīziju jomas, kā arī ir līdzatbildīgs ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzībā un LTV un Latvijas Radio jomas pārraudzībā, informēja NEPLP.
Kalderauska intervijā arī norādīja, ka NEPLP reputācijas atjaunošana joprojām ir darba kārtībā, bet jauna vadītāja ievēlēšana nav svarīgākais jautājums, ko vajadzētu risināt.
Abi jaunievēlētie NEPLP pārstāvji arī norādīja uz nepieciešamību nodrošināt stabilu un pietiekamu finansējumu sabiedriskajiem medijiem.
Eglītis norādīja, ka jaunais sabiedrisko mediju likums sasāpējušo finansējuma likumu neatrisinās. Joprojām nav skaidrs par pilnu kompensācijas piešķiršanu iziešanai no reklāmas tirgus. “Es kā savu uzdevumu redzu - pārliecināt politiķus, ka šī nauda jāpiešķir, tas ir būtiski,” pauda Eglītis.
Viņaprāt ir mazticami, ka izdosies piesaistīt finansējumu sabiedriskajiem medijiem iekšzemes kopproduktam, bet svarīgi panākt, lai ir stabilitāte un finansējums pieaug, ir arī jāpanāk, ka naudu tērē efektīvi.
Kalderauska piebilda, ka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus nāks par labu visai mediju videi un attīstībai un tas ir nepieciešams solis.
Viņa arī norādīja, ka finansējumam jānāk no pamatbudžeta pietiekamā un saprātīgā apjomā un nākotnē būtu jāizvairās no situācijām, kad sabiedriskie mediji regulāri lūdz naudu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
KONTEKSTS:
Lai gan koalīcija iepriekš nespēja vienoties par kandidātiem uz diviem vakantajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amatiem, Saeima pēc atbildīgās komisijas ierosinājuma amatos 13. februārī apstiprināja žurnālistus Ievu Kalderausku un Jāni Eglīti. Abi apņēmušies stiprināt vietējo mediju saturu, kā arī apvienot sabiedriskos medijus.
