Komisija atbalstīja Ķezberes lūgumu atbrīvot viņu no amata, sākot ar 15. decembri. Pati Ķezbere komisijā sacīja, ka tādu politisko spiedienu kā pēdējā laikā viņa neesot piedzīvojusi 12 gados, bet pārmetumi par viņas neprofesionalitāti ir nepamatoti. Vienlaikus Ķezbere pauda, ka amatu atstāj "ar mieru sirdī", jo esot izdarījusi visu, ko varējusi. Atlikušajā laikā līdz decembra vidum viņa strādāšot pie budžeta prioritātēm, zemes apraides un novadu ziņu konkursiem.
Ķezbere komisijas sēdē arī atzina, ka bija pieļautas kļūdas. Piemēram, 2016. gadā, kad beidzās toreizējās LTV valdes pilnvaras, viņa piekrita ģenerāldirektora Ivara Beltes pilnvaru pagarināšanai bez konkursa, bet tagad uzskata, ka būtu jārīko konkurss.
Savukārt 2017. gadā, atbrīvojot no amatiem divus no trīs Latvijas Radio valdes locekļiem, viņai, pēc pašas teiktā, neizdevās pārliecināt kolēģus nomainīt visu valdi, nevis atstāt vienu valdes locekli, kas radījis nestabilitāti.
Tāpat kā kļūdu Ķezbere pieminēja lēmumu neveiksmīgajā konkursā uz LTV valdes locekļu amatiem virzīt Evu Juhņēviču valdes locekļa, nevis ģenerāldirektores amatam.
Savukārt NEPLP paziņojumā medijiem vēsta, ka komisijas sēdē komisijas locekle un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka “augstu ir vērtējama Ķezberes spēja atzīt sava darbības laika kļūdas. Mūrniece izteica pateicību Ķezberei par līdz šim paveikto”.
Arī komisijas sekretāre Dagmāra Beitnere Le Galla (Jaunā konservatīvā partija) norādīja, ka “augstu ir vērtējama vadītājas spēja atzīt savas kļūdas un nav noliedzams arī viņas pārstāvētās partijas politiskais spiediens uz NEPLP, un izteica pateicību par veikumu NEPLP vadītājai”, paziņojumā medijiem norādīja NEPLP.
Cilvēktiesību komisija jau ir izsludinājusi konkursu uz vakancēm Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Tam var pieteikties līdz 14.oktobrim, un pēc jauno kandidātu izvērtēšanas divus labākos komisija virzīs darbam padomē, informēja Saeimas Preses dienests.
Tikmēr Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (“KPV LV”) akcentēja, ka NEPLP jau šobrīd var pārvēlēt priekšsēdētāju, jo esošais ir uzrakstījis atlūgumu, bet par šādu nepieciešamību jālemj pašiem padomes locekļiem, informēja Saeimas Preses dienests.
Ķezberei padomes vadītāja amatā laikā līdz decembra vidum vēl jārisina vairāki uzdevumi. Viņa pastāstīja, ka ir jātiek skaidrībā par sabiedrisko mediju nākamā gada budžetu, tāpat ir padomei ir jāizsludina konkurss par tiesībām komercmedijiem pildīt sabiedrisko pasūtījumu bezmaksas virszemes apraidē, jo beidzas iepriekšējā konkursa trīs gadu termiņš. Tāpat padomei ir jāizsludina konkurss par novadu ziņu veidošanu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.
KONTEKSTS:
Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns nācis klajā ar iniciatīvu no amata atbrīvot NEPLP priekšsēdētāju Ķezberi. Arī Latvijas Žurnālistu asociācija vērsās Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot NEPLP locekļus.
Ķezbere jau jūlija nogalē paziņoja, ka apsver NEPLP vadītājas amata atstāšanu, taču vēlāk teica, ka amatu tomēr neatstās, jo vēl ir daudz darba. Tomēr septembra beigās Ķezbere paziņoja, ka atstās amatu 15. decembrī.
Mediju padomes priekšsēdētājas Daces Ķezberes pilnvaras amatā beigtos 2020. gada 17. jūnijā.
Pašlaik jau izsludināts konkurss uz NEPLP locekļa vietu, jo iepriekš jau amatu atstāja Gunta Līdaka.
Darbu NEPLP turpina Ivars Āboliņš, Patriks Grīva un Aurēlija Ieva Druviete.
