NEPLP priekšsēdētājs, raksturojot pieejamos medijus Latvijas informatīvajā telpā, sacīja, ka aizvien absolūti dominē krievu valoda, arī pēc 121 Krievijas medija izslēgšanas no Latvijas informatīvās telpas, ko izsauca reakcija uz Krievijas sākto karu Ukrainā.
"Pirms gada šī krievu valodas dominance bija vēl lielāka," piebilda Āboliņš.
NEPLP ir izstrādājusi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju līdz 2027. gadam. Tajā noteiktās stratēģiskās prioritātes paredz aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, stiprinot vietējo saturu valsts valodā. Arī jaunā valdība apņēmusies neatbalstīt papildu saturu krievu valodā.
Āboliņš norādīja, ka krievu valodas proporcijas Latvijas informatīvajā telpā ir milzīga: "Latvijā darbojas 252 mediji, kas ir retranslēti, no tiem 127 ir pieejami arī krievu valodā, bet latviešu valodā – 42.
(..) Mēs neredzam nekādu iemeslu turpināt krievu valodas absolūto dominanci."
NEPLP priekšsēdētājs norādīja, ka īstermiņā mērķis ir panākt nevis latviešu valodas dominanci informatīvajā telpā, bet gan proporcijas līdzsvarotību.
"Šobrīd, ko mēs varam darīt īstermiņā, – panākt, nevis ka latviešu valodas saturs dominē, bet pievilkt šo saturu klāt, lai tas kaut nedaudz pietuvotos krievu valodas satura apjomam. (..) Ja mēs gribam konkurēt ar ārzemju saturu, ir jārada vietējais saturs. Valsts vienīgais ceļš ir palielināt naudu vietējam saturam," sacīja Āboliņš.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā pārtraukta vairāku Krievijas un Baltkrievijas TV kanālu rādīšana. NEPLP uzsver, ka tas darīts, novēršot draudus Latvijas drošībai.
Viens no spilgtākajiem gadījumiem bija 2022. gada izskaņā, kad NEPLP nolēma anulēt apraides atļauju Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai TV programmai "Doždj", pamatojot to ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
