Visspēcīgākie celtņi Latvijā ir uzņēmumam “Arsava”. Tieši viņi traģēdijas naktī atsaucās palīdzības aicinājumam, un dažu stundu laikā Priedaines ielā ieradās trīs celtņi un 14 darbinieki. Lai smagie krāni piebrauktu, pat tika nozāģēti koki.
Ugunsdzēsēji un policisti mainījās. Šie vīri uz vietas strādāja trīs diennaktis. Nebija, kas viņus nomainītu. Gulēja turpat celtņu kabīnēs. Strādāja atkal. Par šīm trim diennaktīm tāme bez PVN ir 63 000 latu. Rēķins nav apmaksāts. „Neviens nezina, kas maksās. „Futbolē” mūs uz VUGD, tie pie domes, dome saka – nemaksāsim,” situāciju īsumā raksturo uzņēmuma „Arsava” valdes loceklis Artūrs Maslovs.
Ugunsdzēsēji saka – Rīgas dome viņiem atsūtīja privāto uzņēmēju tāmes, un viņi tās ir apstiprinājuši. Jo tiešām tikai viņi kā darbu vadītāji varēja zināt, kurš un cik iesaistījās. „Notikumu vietā bija vienošanās – mēs sedzam šo, bet Rīgas dome – šo (..),” skaidro VUGD pārstāvis Ivars Nakurts.
Savukārt Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR) saka, ka „es neesmu tas, kurš pieņem lēmumu maksāt vai nemaksāt”.
Domes pārstāvji uzsver, ka pēc valstī esošajiem noteikumiem vienošanās ar piesaistītajiem uzņēmējiem jāslēdz darba organizētājiem. Un tieši viņi arī pēcāk no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem var lūgt kompensēt radušos izdevumus. „Tas ir jākompensē no valsts pamatbudžeta līdzekļiem,” norāda Radzevičs.
Dome nekādas tāmes neapkopos un naudu nevienam nelūgs. Tas esot jādara Iekšlietu ministrijai un jau rīt domes vadība ministram sūtīšot vēstuli. Kamēr notiek šis „vēstuļu futbols”, uzņēmums “Arsava” nevar pabeigt gada pārskatu par pagājušo gadu. Un joprojām nav prēmējuši tos, kas Zolitūdē strādāja trīs diennaktis pēc kārtas. „Tāds absurds – visiem prēmijas, mums nekas,” saka Maslovs.
Darbs Zolitūdē “Arsavas” vīriem bija smags arī emocionāli. Zem lielveikala drupām, ko viņu vadītie celtņi cēla nost, gulēja viņu kolēģis. Viņš bija devies iepirkties. Diemžēl dzīvu viņu neizdevās atrast.
Iepriekš vēstīts, ka pēc traģēdijas Zolitūdē, kur zem veikala „Maxima” iebrukušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti, policija sāka apjomīgu notikušā izmeklēšanu. Nepilnus divus mēnešus pēc traģiskajiem notikumiem, policija atzina, ka uz ātriem rezultātiem Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā nevar cerēt.
Tāpat arī ziņots, ka pēc traģēdijas biedrība „Delna” mudināja premjeru veidot komisiju notikušā cēloņu izvērtēšanai. Pēc šī mudinājuma tika izveidota sabiedriskā izmeklēšanas komisija, kurā strādāt tika aicināts bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Baiba Rubesa, bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte, biedrības "Sabiedrība par atklātību – "Delna"" padomes priekšsēdētāja Inese Voika.
Tomēr komisija izpelnījās asu kritiku par tāmes izveidi, kurā bija paredzēts atalgojums komisijas locekļiem un citi izdevumi. Neilgi pēc tam gandrīz visi komisijas locekļi atkāpās no amatiem.
Zolitūdes traģēdija kļuvusi arī par iemeslu premjera Valda Dombrovska (Vienotība) demisijai.
