Uz laiku no izglītības procesa izslēgt bērnus, kas nepakļaujas noteikumiem, iespējams, ir sliktākais lēmums, ko plāno pieņemt šī Saeimas sasaukuma laikā, uzskata organizācijas, kas parakstījušas atklātu vēstuli.
Tās aicina Saeimas deputātus neatbalstīt šādus grozījumus Izglītības likumā.
Vardarbība un agresīva uzvedība skolās ir plaši izplatīta visos līmeņos, atzīst gan skolās strādājošie, gan nevalstiskās organizācijas.
Speciālisti norāda – katrā klasē varētu atrast vairākus bērnus, kas mēdz traucēt mācību procesu visai klasei. Nevalstiskās organizācijas ikdienā strādājot ar bērniem, kas nonākuši dažāda veida grūtībās, un tās piekrīt, ka uzvedība mēdz būt nepieļaujama, tomēr plānotās izmaiņas likumprojektā viņi nosauc par atbrīvošanos no problēmas.
Bērnu psihiatru asociācijas vadītāja Anete Masaļska skaidroja: "Man gribētos uzdot jautājumu, vai mēs tiešām esam izdarījuši visus tos mājasdarbus uz visām pusēm. [..] Tā ir mūsu sabiedrības daļa, tie ir nākamie nodokļu maksātāji, tie tiešām ir bērni ar grūtībām, kurus mēs vienkārši tagad tā izliksim ārā un pateiksim, ka – nē, tagad tu mums nederi."
Bērnu psihiatre Anete Masaļska un Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa ir divas no vairāk nekā 30 atklātās vēstules parakstītājiem.
Viņas uzsver, ka bērnus nedrīkst sodīt ar liegšanu iegūt kvalitatīvu izglītību. Pat ja bērnu izslēdz uz laiku, tas situāciju neuzlabo, bet padziļina.
Tā vietā ir jāpalīdz pedagogiem, viņi jāapmāca, kā deeskalēt situācijas, kā arī jānodrošina asistenti.
"Latvija nav vienīgā vieta uz pasaules, kur ir bērni ar uzvedības grūtībām, kur šīs grūtības izpaužas skolā, bet ir risinājumi, kā bērns var palikt izglītības sistēmā, turpināt mācīties, un arī citiem bērniem tas nav ne apdraudējums, ne sagādā grūtības, tāpēc man liekas, ka arī Latvijā noteikti ir iespēja šādus risinājumus atrast, vienkārši ir jāgrib un beidzot jāķeras tam klāt," sacīja Dambiņa.
Izglītības likuma grozījumu iesniedzēji ir pie frakcijām nepiederošie Saeimas deputāti Evija Papule, Edgars Tavars un Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī Armands Krauze un Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS).
Tos atbalsta arī Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un arī Izglītības un zinātnes ministrija. Ministrijā uzskata, ka grozījumi likumā piespiedīs iesaistīties plašam speciālistu lokam, lai situāciju risinātu. Savukārt vārda "izslēgt" lietošanu, vērtējot grozījumus, ministrijā uzskata par ļaunprātību, jo patiesībā tiekot dots mēnesis palīdzības saņemšanai.
Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols pauda: "Mēs paši uz savas ādas esam pierādījuši, ka tāda gudra runāšana un iebilšana un argumentu meklēšana, kādēļ nedarīt, nenoved ne pie kā laba. Ir jāpamēģina otrādā virzienā, jo jāatceras, ka šie likuma grozījumi nestājas spēkā uzreiz, viņi stāsies spēkā tikai tad, kad visas šīs 30 un vairāk dažādas organizācijas principā būs pastrādājušas pie tiem noteikumiem."
Grozījumi Izglītības likumā joprojām tiek uzlaboti, un tos paredzēts tuvākajā laikā nodot Saeimā trešajam lasījumam.
