Šāda vienošanās panākta pēc pretrunīgi vērtētajām diskusijām par jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju, kas arī bija cēlonis pirmdien notikušajai sanāksmei. Tā norādīja tikšanās dalībnieki, kuru vidū bija premjers, finanšu ministre, kā arī, piemēram, Pašvaldību savienības līderis Andris Jaunsleinis.
Arī pirmdien valdības sociālie un sadarbības partneri vēl arvien nesteidz apliecināt atbalstu pašreizējās Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas iecelšanai VID ģenerāldirektores amatā.
“Mums bija iespēja tikties ar kandidātu, un jāsaprot, ka katram ir jāuzņemas sava atbildība. Mums ir jāiesaka, kas mums patika Koļegovas kundzē, kas mums nepatika, kas mums patīk valsts pārvaldē, kas mums nepatīk. To mēs šajā dokumentā esam arī uzsvēruši.
Savukārt atbildība izvēlēties konkrētu cilvēku ir premjera un finanšu ministra uzdevums,” sacīja LTRK padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.
Taču tikšanās laikā panākta vienošanās, ka valsts un nevalstiskās organizācijas kopīgi izvirzīs mērķus un saskaņos reformas valsts pārvaldē. Vienošanās protokolā atzīmētas vairākas lietas, kas valsts pārvaldē jāuzlabo.
Viens no minētajiem rādītājiem ir nodokļu iekasējamība, kam līdz 2020.gadam jāpalielinās no 28 līdz 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Bet laiku, kas uzņēmējiem jāpatērē nodokļu nomaksāšanai, iecerēts samazināt no 193 stundām līdz 81 stundai.
Jo skaidrāki un saskaņotāki ir mērķi, jo skaidrāk ir pašam vadītājam vai amatpersonai, uz ko tai savā darbā ir jāvirzās, norādīja Kučinskis. Tādā veidā valsts pārvalde kļūšot efektīvāka, stāstīja tikšanās dalībnieki.
"Vienojāmies par dokumentu, kuru ir plānots parakstīt Nacionālās Trīspusējas sadarbības sēdē (NTSP), kas notiks nākamnedēļ. Tas nosaka ciešāku sadarbību starp valdību un sociālajiem partneriem, kas paredz uzsākt valsts pārvaldes reformu - šajā gadījumā VID ir kā pilotprojekts, kurā jānosaka ļoti augsta kompetence un uzdevumi reformām. Nākamajā gadā valsts pārvaldē no vārdiem par mazu efektīvu valsts pārvaldi ir jāpāriet uz darbiem," sacīja Kučinskis.
Līdz ar to VID būšot kā pilotprojekts, kurā šo jauna veida sadarbību īstenot.
Par vēsturisku jauno vienošanos nosauca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). “Pašreiz svarīgāk par uzvārdu ir tas, lai visas puses ir vienojušās par reformām VID un valsts pārvaldē kopumā," norādījis kameras vadītājs Jānis Endziņš.
LRTK min, ka dokumentā par iestādes pamatmērķi norādīta "sadarbība un serviss, tādējādi veicinot brīvprātīgu vēlmi maksāt nodokļus, vienlaikus cīnoties ar ēnu ekonomiku un asi vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem".
Uzņēmēju organizācijas un citi sadarbības partneri vēlas būtiski samazināt laiku, kas jāvelta nodokļu nomaksai no 193 stundām līdz 81 stundai, kā arī atteikties no resursu tērēšanas un tiesvedības darbībām pret uzņēmumiem, kuriem ir augsta uzticamība. Jānodrošina attīstīts VID analītiskais darbs, lai apzinātu uzņēmumus, kuriem ir paaugstināts risks, un, sekojot Igaunijas VID piemēram, jāveic nevis kontroles darbības, bet preventīvais skaidrojošais darbs, tādējādi ar mazāku resursu patēriņu uzlabojot nodokļu nomaksu.
Vienošanās paredz, ka VID jānodrošina regulāras konsultācijas un sadarbība vismaz reizi trijos mēnešos, lai realizētu stratēģiju un pilnveidotu darbu kopumā, teikts dokumentā.
Uzņēmēju redzējumam lielā mērā piekrita arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. “Svarīgāk ir tas, ka ir VID jāizdara, lai tas kļūst efektīgs un, mēs varam tos uzdevumus arī izpildīt. Tas ir pluss. Un otra lieta – mēs varam sanākt kopā un vienoties, darīt. Vai būs liels rezultāts, vai nebūs, tas droši vien atkarīgs no visām iesaistītām pusēm,” pauda Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Ar ko tieši šī vienošanās par sadarbību ar valdību atšķirsies no daudzās citām, kādas bijušas jau iepriekš, iesaistītās puses īsti neatbildēja. Viena no lietām gan būšot biežākas tikšanās, lai apspriestu gan reformu ieceres, gan gaitu, gan rezultātus.
Jau ziņots, ka iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pētersone atlūgumu iesniedza 30.maijā. Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ - VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība valsts pārvaldē un ēnu ekonomikas mazināšanā un ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana.
Valsts kanceleja 16.jūnijā oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Pretendenti varēja pieteikties līdz 4.jūlijam. Taču konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzies bez rezultāta. Tagad VID vadītāja amatam piemērotu kandidātu meklē valsts pārvaldē.
Šaubas par to, vai Koļegova ir vislabākā kandidāte VID ģenerāldirektores amatam, pirmdien, 1.augustā izteica Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.
