Neraugoties uz to, ka Valsts kancelejas izsludinātajā konkursā uz VID ģenerāldirektora vietu bija pieteikušies kopumā 11 kandidāti, no kuriem četri virzīti konkursa nākamajai kārtai, konkurss ir beidzies bez rezultāta. To otrdien, 12.jūlijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pavēstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
"Atbilstošas kapacitātes cilvēku mēs šobrīd atrast nevarējām. Jāatzīst, ka paralēli mēs uzrunājām pietiekoši daudz tādu cilvēku, kas varētu iesniegt konkursā savus pieteikumus, bet iemesli bija vai nu pret tām visām iespējām un pienākumiem neatbilstošs atalgojums, kas, protams, kopējā sistēmā netiek uzskatīts par zemu. Vai, protams, arī gadījumi, kad ģimene noprotestē (..)," noteica premjers.
Ņemot vērā šo neveiksmi, jauno VID vadītāju plānots izraudzīties no valsts iestādēs jau strādājošo vidus. Nodokļu administrācijas iestādes jauno vadītāju Valsts kanceleja cer atrast tuvāko nedēļu laikā.
Korupcijas un valsts pārvaldes jautājumu eksperts Valts Kalniņš gan bažījas, ka apstākļi, kādos savu amatu atstāja iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, nesekmē kompetenta un profesionāla pēcteča meklējumus.
"Profesionāļi varētu baidīties, ka šie ir amati, kur papildus profesionāliem sasniegumiem ir liela nozīme dažādiem politiskiem apsvērumiem un spiedieniem, kas var traucēt strādāt. Ja mēs paskatāmies uz to, kā aizgāja no amata Pētersones kundze, un tām spekulācijām, kas šajā situācijā bija par iespējamo politisko spiedienu, - ja šāds izveidojas tēls ap to amatu, tas nav kaut kas tāds, kur augsta līmeņa profesionālis gribētu strādāt," sprieda Kalniņš.
Kā vēl vienu iemeslu, kādēļ atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu izrādījies neveiksmīgs, Kalniņš, līdzīgi kā iepriekš Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, min atalgojuma jautājumu.
VID ģenerāldirektora atalgojums un tā salīdzinājuma ar citām Baltijas valstīmlai aktivizētu
Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora alga – 3417 EUR
Igaunijas Nodokļu un muitas departamenta ģenerāldirektora alga - 5800 EUR
Lietuvas Valsts nodokļu inspektorāta direktora atalgojums – 2469 EUR
LTV "Panorāma"
"Ja tas atalgojums ir nekonkurētspējīgs un zems, tad ir tā problēma, ka piemērotus augstas kvalifikācijas cilvēkus nevar šajos amatos piesaistīt. No otras puses, ja īpaši paceltu atalgojumu tikai šiem augstākā līmeņa vadītājiem, nopietna problēma varētu būt saistīta ar to, ka šo vadītāju atalgojums atraujas no vidējā iestādes atalgojuma tik tālu, ka tas jau radītu dažādas iekšējas problēmas," sacīja Kalniņš.
Manevru iespējas krietni apgrūtina pastāvošā valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma skala, kas izslēdz ievērojamu atalgojuma palielināšanu atsevišķu valsts institūciju vadītājiem. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar VID ģenerāldirektoru apstiprināšanu, izskan arī versijas, ka Pētersones pēctecis augstajā amatā varētu būt nolūkots, jau pirms viņa iesniedza atlūgumu.
Krieviņš Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” otrdien, 12.jūlijā, pauda ideja rīkot konkursu uz VID vadītāju bija pareiza, tā dodot iespēju ikvienam Latvijas pilsonim, kas atbilst prasībām, iespēju pieteikties šim izaicinājumam, bet neviens neatbilda prasībām, bet tie, kas atbilda, nolēma konkursā nepiedalīties.
Krieviņš norādīja, ka šis postenis nav iekārojams, daudzi nav gatavi strādāt par tādu algu, baidās par savu drošību, cilvēkiem ir privāti apsvērumi, kāpēc viņi nevēlas mainīt darba vietu.
Pašlaik VID nepieciešams vadītājs, kas spēj izvest iestādi no situācijas, kurā tas nonācis pēc skandāliem šī gada sākumā un pēc tam, kad iepriekšējā vadītāja Ināra Pētersone “kapitulēja šo izaicinājumu priekšā”, norādīja Krieviņš.
Krieviņš atzina, ka VID vadītāja atalgojums viennozīmīgi nav konkurētspējīgs ar privāto sektoru, un to plānots risināt. Taču VID nav vienīgā iestāde, kurai ir grūti piesaistīt profesionāļus. Augustā Valsts kanceleja plāno saņemt pētījuma rezultātus par algām privātajā un publiskajā sektorā, un tad varēs redzēt, kuras amata kategorijas ir nepietiekoši konkurētspējīgas, un kuras ir pārmaksātas. Izejot no šī pētījuma varēs arī strādāt pie nepieciešamajām izmaiņām atalgojuma sistēma kopumā.
Līdzīgu viedokli LTV "Panorāma" izteica arī personāla atlases firmas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste - Avotiņa. "Es domāju, ka tam atalgojuma līmenim ir jābūt -9000 -10 000 eiro bruto, atkarībā kāda ir prēmiju sistēma. Mums ir daudzi finanšu atlaeses projekti un tas ir līmenis ar ko ir jārēķinās," saka Ārste - Avotiņa.
To, ka VID vadītājam jāsaņem vismaz sākot no 5000 eiro uz rokas uzsver arī bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, taču algu celšana nevar aprobežoties tikai ar ģenerāldirektoru. Jādomā arī par viņa vietniekiem un pārvalžu vadītājiem. Šo nepieciešamību gan bail skaidrot sabiedrībai pašiem līmeni, politiķiem.
"Ir jautājums, vai ir spēja un drosme nokomunicēt to sabiedrībai. Ja VID spēj iekasēt miljardiem nodokļos, ja šī cilvēka talants ir spējīgs par vienu vai diviem procentiem iekasēt vairāk, tādējādi stiprinot skolotāju ugunsdzēsēju un ārstu algas... Tas, ko mēs baidamies pateikt ir jā – šis cilvēks 7-8 varbūt 10 tūkstošus, bet jūs pēc pāris gadiem saņemsiet par 100 līdz 200 eiro vairāk," norāda Beļavskis.
Piemēram Latvijas bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs mēnesī saņem vairāk nekā 12 000 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb 8375 eiro pēc nodokļu nomaksas. Finanšu kapitāla un tirgus komisijas vadītāja Pētera Putniņa alga ir zemāka – teju 7000 pirms nodokļu nomaksas, jeb 4746 eiro uz rokas. To, cik lielas algas saņem Latvijas komercbanku vadītāji, precīzi noskaidrot neizdevās. Neoficiāli izskan skaitļi seši līdz 9000 eiro mēnesī.
Jau ziņots, ka 30. maijā pašreizējā vadītāja Ināra Pētersone iesniedza atlūgumu. Valsts kanceleja 16.jūnijā oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Pretendenti varēja pieteikties līdz 4.jūlijam.
Konkursā VID ģenerāldirektora amatu tālāk uz otro kārtu trešdien, 6.jūlijā, izvirzīja četrus kandidātus, kuru vārdus konkursa komisija gan neatklāja.
