Bērnu tiesību aizstāvji norāda, ka bērniem šādas tiesības ir un tās ir jāizmanto. Taču prakse parāda, ka tas ļoti sarežģīti, īpaši bērniem, kam nav savu vecāku.
No Jelgavas bērnunama darbinieku vardarbības cieta 14 bērni. Pēc šiem notikumiem ir pagājis pusotrs gads, taču bērnunams nav saņēmis nevienu prasību atlīdzināt piedzīvotās ciešanas. Inese Kovaļevska, kas pirms gada pārņēma Jelgavas bērnunama vadību stāsta – bērniem, ar kuriem viņa pārrunājusi tā laika notikumus, šī pieredze ir ļoti sāpīga.
“Tas ievainojums, tā trauma ir palikusi tik dziļa, un šī pieredze bērnu aprūpes centrā ir bijusi tik smaga, ka bērniem tīri fiziski ir grūti pārkāpt vispār slieksni. Viņi grib aizmirst visu šo pieredzi,” atklāj Kovaļevska.
Tiesībsarga birojā norāda – prasība pēc kompensācijas ir būtiska, un kompensācija ir jāprasa.
“Nekas vēl nav nokavēts. Bērni paši, ja viņi jau ir pilngadīgi, var šo jautājumu risināt. Vai bērna pašreizējais likumiskais pārstāvis var šo jautājumu risināt un bērna interesēs kārtot šīs kompensācijas saņemšanu,” uzsver Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) norāda uz vairākām iespējām, kā no bērnunama darbinieku vardarbības cietušie bērni var pieprasīt sāpju naudu. Viena no iespējām – vērsties ar prasības pieteikumu tiesā pret bērnunamu, bet iestāde vēlāk var vērsties ar regresa prasību pret bijušajiem darbiniekiem.
VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Renāte Alberga norāda – inspekcijas darbinieki ir analizējuši arī tiesību normas, kas liecina par šādu iespēju. Tiesu praksē šādi gadījumi esot minimāli.
“Nekad nav par vēlu, lai iestātos bērna vislabākajās interesēs un arī šādu praksi uzsāktu,” uzskata Alberga. “Katram bērna likumiskajam pārstāvim vajadzēs par katru bērnu individuāli šo prasības pieteikumu. Tiesas ieskatā [būs jautājums], vai apvienot šos prasības pieteikumus, vai ne.”
Prasības pieteikuma sagatavošana tiesai ir pietiekami sarežģīta, tai nepieciešamas juridiskās zināšanas. Tāpēc VBTAI iesaka valsts apmaksātos juridiskās palīdzības administrācijas pakalpojumus.
Administrācijā gan akcentē – ja pie tās vērsīsies,
administrācija varētu vērtēt, vai konkrētajā gadījumā bērnunamā no vardarbības cietušie bērni var pretendēt uz valsts apmaksāta jurista pakalpojumiem.
Taču uz konsultāciju noteikti vajadzētu pieteikties.
Arī pašreizējā Jelgavas bērnunama vadītāja Kovaļevska uzskata, ka visi cietušie bērni būtu jāinformē par šādu iespēju. Viņa ir pārliecināta, ka jaunietim ir svarīga taisnīguma sajūta.
Tā kā vadītāja amatā Kovaļevska stājās pēc tam, kad bijušās darbinieces jau bija sodītas par vardarbību, jaunajai vadītājai tobrīd kā bērnu jaunieceltajai aizbildnei neesot ienākusi prātā doma vērsties ar prasību tiesā un bērnu vārdā prasīt kompensācijas.
Vadītājai kā bērnu aizbildnei ceļot prasību pret bērnunamu, faktiski nozīmētu vērsties pret savu vadīto iestādi un darba vietu. No tolaik cietušajiem bērniem pašlaik Jelgavas bērnunamā dzīvo tikai viens bērns. Pārējie dzīvo gan SOS ciematā, gan pie audžuvecākiem, gan aizbildņiem, un lielākā daļa bērnu un viņu pārstāvju pat nenojauš par iespēju vērsties tiesā un prasīt kompensāciju.
Bērnu informēšanu par šādu iespēju varētu uzņemties Jelgavas dome. Taču pašvaldība ir šī bērnunama dibinātājs, turklāt šogad bērnunams tiks slēgts.
Jelgavas domē norāda – iesakot bērniem prasīt sāpju naudu, dome aicinātu vērsties pret sevi.
Tāpēc Jelgavas dome pauž, ka šajā situācijā gaidītu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas iniciatīvu un norādes, kā rīkoties.
