ĪSUMĀ:
- No 1. aprīļa atceļ lielāko daļu Covid-19 ierobežojumu.
- Paliek prasības pēc potes sertifikāta veselības aprūpē, izglītībā, ieslodzījuma vietās strādājošajiem.
- Maskas jāvelk riska vidēs, piemēram, sabiedriskajā transportā, medicīnas iestādēs un citur.
- Darba devēji varēs paši noteikt, kurās profesijās strādājošajiem prasīt Covid-19 sertifikātu.
- Pasākumu rīkotāji drīkstēs noteikt Covid-19 drošās vides pasākumus.
- Maskas skolās drīkstēs nevilkt gan skolēni, gan skolotāji.
- Skolās bez Covid-19 sertifikāta varēs ļaut strādāt darbiniekiem, kuri nenonāk saskarsmē ar skolēniem.
- Atceļ prasību, ieceļojot no Eiropas, uzrādīt Covid-19 sertifikātu.
- PĶR testus izmantos retāk; lielākoties pielietos antigēna testus.
Darbs
No 1. aprīļa darba pienākumus klātienē varēs veikt arī pret Covid-19 nevakcinētas personas.
Vienlaikus darba devējam būs saglabātas izvēles tiesības, izvērtējot riskus, organizēt uzņēmumā vai iestādē darbu pienākumu veikšanu tikai personām ar derīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu.
Darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar klientiem, vajadzēs būt vakcinētiem pret Covid-19 ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās. Izglītības iestādēs darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar izglītojamajiem, vajadzēs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu līdz šā mācību gada beigām.
Vienlaikus izglītības iestādes vadītājs var noteikt tos darbus, kuru veikšanai Covid-19 sertifikāts nav nepieciešams, jo nav tiešas saskares ar izglītojamiem, piemēram, izglītības iestādes sētnieks.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") pauda: "Ne vēlāk kā maijā runāsim ar kolēģiem no Veselības ministrijas par to, kā strādāsim septembrī, nākamajā mācību gadā, lai direktoriem, skolotājiem, visiem citiem būtu skaidrība. Šobrīd ir regulējums līdz 30. jūnijam. Šobrīd šis lēmums, manuprāt, ir ārkārtīgi labs kompromiss starp mūsu partneriem, kas prasījuši saglabāt sertifikātus arī turpmāk, un otru pusi par to, ka sertifikātus nevajag vispār."
Maskas
Arī masku un respiratoru lietošana no 1. aprīļa saglabāta vidēs ar augstiem riskiem, proti, veselības aprūpē, sociālās aprūpes iestādēs, sabiedriskajā transportā.
Citviet maskas vai respiratorus varēs nelietot.
Maskas vairs nav jālieto taksometros vai pārvadājumos ar vieglo automašīnu, bet aviopārvadājumos prasības par maskām noteiks lidsabiedrība.
Vienlaikus pakalpojuma sniedzējam vai darba devējam saglabājas iespēja paredzēt masku vai respiratoru lietošanas nepieciešamību.
Noteikumi paredz arī tiesības pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizatoram noteikt konkrētas epidemioloģiskās drošības prasības sava pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā, piemēram, sejas masku lietošanu, distances un plūsmu ievērošanu, tāpat arī var tikt noteikts, ka pakalpojums tiek sniegts vai pasākums tiek organizēts epidemioloģiski drošā vidē.
Tāpat noteikts, ka ilgstošas sociālās aprūpes centru iemītniekiem, apmeklējot sabiedriskās vietas, jālieto sejas maskas, lai pasargātos no papildu inficēšanās riskiem.
Samazinoties Covid-19 izplatības riskam līdz zemam līmenim, kas varētu tikt sasniegts maijā, varētu lemt par sejas masku lietošanas atcelšanu, piemēram, sabiedriskajā transportā.
Ceļošana
Ņemot vērā to, ka ceļošanai šobrīd nav nozīmes Covid-19 izplatības veicināšanā, no 1. aprīļa tiek atcelta prasība, ieceļojot Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices konfederācijas un Apvienotās Karalistes, uzrādīt vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.
Šī prasība tiek saglabāta, ieceļojot no trešajām valstīm, un attiecībā uz šīm valstīm ieceļošanas nosacījumi netiek mainīti.
Arī turpmāk tiks sekots citu ES valstu pieredzei ceļošanas nosacījumu noteikšanā, un, tiklīdz ES tiks novērota tendence, ka valstis atsakās no sertifikātu pieprasīšanas ieceļotājiem arī no trešajām valstīm, šī pieredze tiks pārņemta arī Latvijā.
Karantīna un kontaktpersonas
No 1. aprīļa tikai ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs nodarbinātajiem tiks saglabāta vajadzība Covid-19 slimnieku kontaktpersonām ievērot mājas karantīnu vai veikt Covid-19 testus pirms darba pienākumu uzsākšanas. Pārējiem šis drošības pasākums nebūs, bet darbā nedēļu būs jālieto FFP2 respiratori bez vārsta.
Noteikumi saglabā iespēju kolektīva vadītājam, tai skaitā darba devējam, noteikt Covid-19 kontaktpersonas, lai varētu organizēt epidemioloģiskās drošības prasības savā darba vietā kontaktpersonām, piemēram, testēšanu, masku vai FFP2 respiratoru lietošanu u.tml.
Bet noteikumi neparedz pienākumu kolektīvu vadītājiem, tai skaitā darba devējiem, sniegt informāciju Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) par savā kolektīvā konstatētajām kontaktpersonām.
Noteikumi paredz arī to, ka ģimenes ārstam nav aktīvi jāveic kontaktpersonu medicīniskā novērošana un jāorganizē šo personu testēšana,
bet nepieciešamības gadījumā ārsts attālināti sniedz konsultācijas.
Testi
No 1. aprīļa Covid-19 atklāšanai plašāk tiks izmantoti valsts apmaksāti profesionālie antigēnu testi. Personai tiks izsniegts testa sertifikāts un pozitīva profesionālā antigēna testa rezultāta gadījumā arī Covid-19 pārslimošanas sertifikāts.
Valsts apmaksātie PĶR testi tiks veikti tikai pēc ārsta norīkojuma gadījumos, kad ir paaugstināts risks vai testa rezultāts ietekmē ārstēšanas gaitu (senioriem, pirms operācijām vai hospitalizācijas, veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem).
Saglabājas iespēja iedzīvotājiem veikt pašu apmaksātus PĶR testus.
Skrīninga testu veikšana, lai laikus novērstu lielus saslimstības uzliesmojumus, saglabāsies ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījumu vietās un speciālajās izglītības iestādēs.
Individuālā atbildība
"Pamatā ierobežojumus atceļam, vienlaikus liels uzsvars uz katra indivīda, darba devēja, pakalpojumu sniedzēja atbildību, spēju izvērtēt riskus un pielietot atbilstošus pasākumus nepieciešamības gadījumā," skaidroja Operatīvās vadības grupas vadītājs Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") pateicās sabiedrībai par izturību divu gadu garumā, kopš Covid-19 pandēmijas sākuma.
Vienlaikus viņš atzina, ka pagaidām nevar zināt, kāda būs epidemioloģiskā situācija rudenī.
Ministrs arī pauda, ka turpmāk katram pašam būs jāizvērtē, kā izvairīties no saslimšanas.
"Valsts sistēma faktiski šo rūpi no sevis ņem nost. Visas pilnvaras un atbildība attiecībā uz sevis pasargāšanu no atlikušās infekcijas potenciāla gulstas uz cilvēku, indivīdu pirmām kārtām, un savā ziņā arī uz pakalpojumu sniedzējiem, darba devējiem, organizāciju vadītājiem, kuriem tiek dotas tiesības un iespēja noteikt prasības pēc situācijas," viņš teica.
Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka it īpaši riska grupās esošajiem cilvēkiem arī turpmāk būtu jābūt piesardzīgiem.
Tas nozīmē izvairīšanos no liekas pulcēšanās, kā arī masku vai respiratoru lietošanu telpās arī tad, ja tā vairs nav obligāta prasība.
Taču kopumā situācija šobrīd pieļauj Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, atzina SPKC epidemiologs.
"Mēs varam to darīt tāpēc, ka ir diezgan stabila samazinājuma tendence pašreiz, un otrs, ka šis omikrona variants ir tomēr saudzīgs. Viņš nenodara tik lielu kaitējumu cilvēka veselībai, un slimnīcas nav pārpildītas, un pacientu skaits stacionāros samazinās," atzina Perevoščikovs.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus. Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Šogad kopš janvāra būtisks saslimstības vilnis tika novērots arī Latvijā, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai.
