“Re:Baltica” meklēja skaidrojumu, kādēļ vairums Rīgas skolu ar sliktākām atzīmēm centralizētajos eksāmenos ir tieši mazākumtautību.
ĪSUMĀ:
- “Re:Baltica” izpētīja: No 102 Rīgas skolām sliktākie eksāmenu rezultāti ir 9 krievu skolās un vienā latviešu skolā.
- Arī izslēdzot no aplēsēm latviešu valodas eksāmenu un ģimnāzijas, rezultāts nemainās.
- “Re:Baltica” pētījums atklāja arī citu problēmu – cilvēki baidās runāt.
- Precīzas atbildes par to, kāpēc krievu skolās ir sliktākas sekmes, joprojām nav.
Pie šāda secinājuma “Re:Baltica” nonāca, sarindojot visas Rīgas skolas pēc vidējās atzīmes centralizētajos eksāmenos vairāku gadu garumā un pētot tendences. Eksāmenu atzīmes gan nerāda individuālo izaugsmi, jo, lai aizvilktu skolēnu no četrām līdz sešām ballēm sociāli nelabvēlīgā rajonā, ir jāieliek daudz vairāk pūļu, nekā no astoņi uz deviņi iekārotā ģimnāzijā. Bet diemžēl citu datu nav.
“Re:Batica” uzsver, ka apzināti nesauc šīs par sliktākajām Rīgas skolām – tās ir skolas ar sliktu vidējo atzīmi.
No 102 Rīgas vispārizglītojošajām skolām saraksta lejasgalā nospiedošā vairākumā bija mazākumtautību skolas (ērtības labad “Re:Baltica” tās sauc par krievu skolām). No 66 443 Rīgas skolēniem krievu skolās mācās gandrīz 25 000 bērnu.
Vairāk nekā 4500 no viņiem – deviņās Rīgas vidusskolās, kas sekmju ziņā ir starp desmit sliktākajām galvaspilsētā. Desmitniekā ir tikai viena latviešu skola.
“Skola kā iespēja”
Latvijas Televīzijas Ziņu dienests sadarbībā ar “Re:Baltica” sērijā “Skola kā iespēja”, sākot no 10.decembra, pētīs, vai visas Rīgas skolas ir ar labiem eksāmenu rezultātiem, iemeslus, kādēļ krievu skolās Rīgā ir sliktāki rezultāti, kas neļauj bērniem apgūt latviešu valodu un vai valsts izglītības politika deva šiem skolēniem visas iespējas.
Skaties sērijas turpinājumu LTV un lasi portāla LSM.lv.
Pirmkārt, krievu skolu rādītājus būtiski uz leju velkot rezultāti latviešu valodas eksāmenā 12. klasei. Tā izrādījās taisnība. 2016. gadā latviešu valodas eksāmenā 9. klasei krievu skolām vidējais vērtējums bija 63%, 12. klasē – 38%. (latviešu skolēniem – 62%). Izskaidrojums – 9. klasē šo eksāmenu liek ar daudz pielaidīgākiem noteikumiem (mazākumtautību programma) nekā 12. klasē, kur vienāds eksāmens ir gan latviešiem, gan pārējiem. Sapulces dalībnieki arī iebilda, ka latviešu skolu vidējo atzīmi uz augšu velk ģimnāzijas. Tur mācās tikai latviski, bet konkursus iztur arī labi un mērķtiecīgi krievu bērni.
Taču, arī izņemot no aprēķina latviešu valodas eksāmenu un ģimnāziju rezultātus, nekas nemainījās - krievu skolas joprojām palika Rīgas skolu saraksta lejasgalā.
Laukos mazas un vājas skolas esamību var pamatot ar tuvumu skolēna mājai, Rīgā šādu problēmu nav - kāp bezmaksas transportā, brauc, kur gribi. Līdz ar to ambiciozākie vecāki atvases iedabū labākā skolā, spējīgākie sastājas ģimnāzijās. Mikrorajonā paliek tie, kurus vecāki nekur nestumj.
Bailes runāt
Taču šī pētījuma laikā atklājās arī cita problēma - cilvēku bailes runāt. Vienas vidusskolnieces māte piekrišanu intervijai atsauca, sakot, ka viņi ir “parasti cilvēki, lojāli latvijci” un “nevēlamies iesaistīties politiskās spēlēs”.
Citi runāja par bailēm, ka bērni, iejūtoties latviešu vidē, sāks kaunēties no saknēm un vecākiem. Par to, ka krievu skolās neviens par izglītības kvalitāti nerunā, jo skolotāji, iebiedēti ar valodas inspekciju un “lojalitātes grozījumiem”, baidās runāt.
“Tas bija smagi, jo kāda ir mūsu demokrātija, ja mēs nevaram viens otram atklāti pateikt, kas mūs satrauc? Kā mēs varam to risināt?” raksta “Re:Baltica”.
Pētījuma laikā arī izskanēja, ka pāreju uz izglītību latviski latvieši izdomājuši nevis tāpēc, lai sargātu savu mazo valodu, valsti un tautu, bet tāpēc, lai atņemtu krievu bērniem pēdējo iedomāto priekšrocību, kas palikusi – labas atzīmes eksaktajos priekšmetos (eksāmenu rezultāti latviešu un krievu skolās gan atšķiras minimāli).
“Tas šokēja. Cik lielai ir jābūt neuzticībai saviem līdzcilvēkiem, lai ticētu, ka kāds sistemātiski, valstiski speciāli vēlas samazināt cita bērna iespējas?” jautā “Re:Baltica”.
Precīzas atbildes par to, kāpēc krievu skolās ir sliktākas sekmes, joprojām nav.
“Bet ir skaidrs, ka to nevar pieļaut. Sevišķi tagad, jo ir skaidrs, ka pieņemtais lēmums par pāreju uz izglītību valsts valodā netiks mainīts,” uzsver “Re:Baltica”.
Viena no problēmām, kas šīs sērijas ietvaros iezīmējās, ir latviešu valodas skolotāju trūkums, neadekvāti mācību materiāli un vāji rezultāti vidusskolu latviešu valodas eksāmenos. Šādos apstākļos reforma šo vidusskolu bērnu sekmes īstermiņā, visticamāk, samazinās.
