Lai arī oficiāli Lielbritānija no Eiropas Savienības izstājās jau šī gada janvārī, nekādas būtiskas izmaiņas nedz pārējo dalībvalstu, nedz pašas Apvienotās Karalistes iedzīvotāji līdz šim nav izjutuši, jo arvien norit pārejas periods, kas noslēgsies 1. janvārī. Līdz ar to iestāsies jau būtiskas izmaiņas dažādās jomās, stāsta Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.
"Ārlietu ministrija jau ilgstoši ir aicinājusi mūsu valsts piederīgos Lielbritānijā, kuri plāno ilgstošāku nākotni saistīt ar Apvienoto Karalisti, reģistrēties tur un atkarībā no tur pavadītā laika saņemt pagaidu vai pastāvīgā iedzīvotāju statusu. Robežšķirtne starp abiem ir 5 gadi. Tiem mūsu pilsoņiem, kas ir jau pieteikušies un saņēmuši pagaidu iedzīvotāja statusu, ir jāņem vērā, ka Lielbritānija nepiešķirs automātiski nākamo statusu, tas nozīmē, ka katram pašam ir jāseko līdzi, cik ilgu laiku uzturas šajā valstī, lai pieteiktos nākamajam statusam. Mēs redzam, ka pēdējā laikā mūsu pilsoņu aktivitāte tur ir augusi," skaidro Beķeris.
Britu valsts iestāžu dati liecina, ka līdz septembra beigām aptuveni 108 tūkstoši Latvijas pilsoņu ir reģistrējuši savu uzturēšanās statusu Lielbritānijā, savukārt aptuveni 2,5% pieteikumu anulēti jeb atteikti.
Piereģistrēties vēl būs iespējams līdz nākamā gada vidum, taču to varēs izdarīt tikai tie Eiropas Savienības pilsoņi, kas Lielbritānijā ieradušies līdz šī gada beigām. Jārēķinās, ka no janvāra mainīsies līdz šim brīvā personu pārvietošanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienības dalībvalstīm.
"Lai dotos pastāvīgi strādāt vai studēt Lielbritānijā, turpmāt būs nepieciešama vīza, un ir jāuzsver, ka tas attieksies arī uz tiem studentiem, kas jau šogad ir sākuši studēt Lielbritānijā, bet šajos krīzes apstākļos dara to attālināti. Un, ja šie studenti līdz šī gada beigām nebūs ieradušies Lielbritānijā, tad viņiem arī būs jāpiesakās vīzai, tie būs papildu izdevumi un būs jāmaksā par iespēju izmantot Lielbritānijas veselības aprūpes pakalpojumus," pauž Beķeris.
Jauno nodarinātības un imigrācijas sistēmu Lielbritānija plāno balstīt punktos. Proti, Latvijas pilsoņiem būs jāsavāc vismaz 70 punkti, lai pēc 1. janvāra varētu uzsākt darba attiecības Lielbritānijā vai pārceltos tur uz dzīvi. Šos punktus piešķirs atkarībā no izglītības līmeņa, darba devēja statusa, atalgojuma līmeņa, valodu prasmēm un daudziem citiem faktoriem.
Maija Brice Lielbritānijā dzīvo kopš 2007. gada. Turp devās studēt, bet tagad ir matemātikas pasniedzēja koledžā Emsvorsā. Maija stāsta par pastāvīgā iedzīvotāja statusu, kuru ir nokārtojusi, tādēļ 1. janvāris viņai izaicinājumus, visticamāk, nenesīšot, vienlaikus viņai nav pārliecības par to, kā tur strādājošo Eiropas iedzīvotāju statuss transformēsies ilgtermiņā.
"Mani vairāk interesē, kas notiks pēc pieciem vai septiņiem gadiem, jo, lai arī man šobrīd ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss, nav nekādu garantiju, ka tas tāds arī paliks, jo arī šis var mainīties, un tas mani satrauc, vairāk gan manu bērnu dēļ. Lai arī viņi ir latvieši, viņi nav dzīvojuši Latvijā un būtu grūti pēkšņi pārvākties. Manā gadījumā bija diezgan viegli nokārtot, jo man bija visi papīri kārtībā, bet es domāju, ka ir ļoti daudz tādu cilvēku, kam tas sagādās problēmas, jo ir jābūt pierādījumiem, ka cilvēks ir maksājis nodokļus vai ir legāli uzturējies Lielbritānijā septiņus gadus pirms pieteikšanās pastāvīgajam statusam," tā Brice.
Tāpat joprojām esot daudzi neatbildēti jautājumi saistībā ar veselības aprūpi pēc ‘’Brexit’’ pārejas perioda beigām.
"Pirms referenduma es varēju lietot Lielbritānijas veselības aprūpi ar Eiropas veselības karti, kad es braucu uz citām Eiropas valstīm un, protams, tās kartes vairs nebūs, un arī Latvijas veselības aprūpi es ceļojumos nevaru izmantot, jo es neesmu tur maksājusi nodokļus. Līdz ar to es pieņemu, mums būs jāpērk veselības apdrošināšanu no komerckompānijām, un tas varētu būt diezgan dārgi. Tas mani uztrauc, jo manam dēlam ir pirmā tipa diabēts un ar viņu braukt kaut kur uz Eiropu turpmāk būs ļoti dārgi," akcentē Brice.
Ārlietu ministrija apstiprina, ka izmaiņas veselības aprūpes un ceļošanas sistēmā būs arī tiem, kas dodas uz Lielbritāniju, turklāt joprojām ir daudz neizlemtu aspektu. "Jāsaprot, ka īslaicīgākiem ceļojumiem vairs nebūs derīga Eiropas veselības apdrošināšanas karte, proti, ja dosieties līdz 6 mēnešu ceļojuma uz Lielbritāniju tūrismā vai pie radiem, tad nebūs vajadzīga vīza, bet būs nepieciešams iegādāties veselības apdrošināšanas polisi, lai vajadzības gadījumā šie izdevumi nav jāsedz pašam vai radiniekam," saka Beķeris.
Tas, ko tiešām var pateikt, ka sociālās garantijas un veselības aprūpes visi jautājumi diemžēl vēl nav noregulēti, jo sarunas starp ES un Lielbritāniju vēl turpinās, un šīs ir tās kārtējās izšķirošās četras nedēļas.
Helmuts Feldmanis Lielbritānijā dzīvo jau 16 gadus, patlaban viņš strādā par šoferi un kopā ar ģimeni uzturas Mensfildā, kur pārstāv arī diasporas organizāciju ''Brīvo latviešu apvienība''. Viņš novērojis, ka apkārt esošie tautieši lielākoties savus uzturēšanās dokumentus ir sakārtojuši. Taču latviešu vidū bieži tiek apspriestas gaidāmās izmaiņas ceļošanas un sūtījumu nosacījumos, kas to varētu sadārdzināt.
"Mani vairāk satrauc, cik sarežģīta būs ceļošana, kādas jaunas prasības būs uzliktas, cik daudz naudas drīkstēsim ņemt, vai mums būs jāatskaitās, cik ir mūsu kontos un vai tik mēs kādam neiedosim dāvanā kādu naudu. Es saprotu, ka Latvijai ir jāreaģē uz Lielbritāniju kā uz trešās pasaules valsti, un tieši šajā situācijā, ja briti ceļo uz Latviju, tad viņus var tā uztvert, bet, ja Latvijas pilsoņiem būs kādā veidā sarežģīti ieceļot savā valstī, tas atkal būs signāls par to, cik Latvija ir atvērta un cik ļoti gaida savus pilsoņus atpakaļ," spriež Feldmanis.
Tāpat Helmuts norāda, ka nav zināms, vai naudas pārskaitījumos tuviniekiem uz Latviju arī pieaugs kādas komisijas maksas. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina, ka līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības maksājumu pakalpojumu sniegšanai vairs nebūs saistošs līdzšinējais regulējums, līdz ar to bankas varēs noteikt citas maksas par pakalpojumiem. Komisijai gan pašlaik nav informācijas, ka tas tiktu plānots, tomēr klientus aicina rūpīgi sekot līdzi maksājumu pakalpojumu cenām.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka atgādināja, ka jebkurai personai, kas ierodas no kādas trešās valsts, ir jādeklarē līdzi esošā skaidrā nauda, ja summa pārsniedz 10 tūkstošus eiro. Tāpat ikvienam Latvijas iedzīvotājam jāņem arī vērā, ka pēc 1. janvāra mainīsies vairāki nosacījumi sūtījumu saņemšanā no Lielbritānijas.
"Nekomerciālie sūtījumi – tās ir dāvanas, ko šeit saņem iedzīvotāji no saviem tuviniekiem Apvienotajā Karalistē, un diemžēl, lai cik tas netaisnīgi neliktos, sūtījumi, kuru vērtība pārsniegs 45 eiro, ir jāmuito, jāiesniedz muitas deklarācija un jāmaksā nodokļi – muitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un, ja sūta akcīzes preces, tad arī akcīzes nodoklis," saka Knoka.
Muitas nodokļu likmes atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā. Knoka skaidro, ka paredzētas izmaiņas arī muitas kontrolē, ceļojot starp abām valstīm. Savukārt Latvijas Pasts informē, ka pasta sūtījumu uz Lielbritāniju tarifos nekas nemainīsies no 1. janvāra un arī vēstuļu apmaiņā būs tāda kārtība, kā līdz šim. Taču pie pārmaiņām pasta pārstāve Gundega Vārpa min sīkāku sūtījumu satura norādīšanu no nākamā gada.
"Pasta dati liecina, ka pērn sūtījumi no Lielbritānijas veidojuši aptuveni 5% no visiem sūtījumiem, kas ir vairāk nekā pusmiljons vienību, savukārt uz Lielbritāniju tie bijuši 11%," pauž Vārpa.
Ārlietu ministrija aicina iedzīvotājus, kas ceļo uz Apvienoto Karalisti, izmantot pasi, jo no oktobra tas būs vienīgais ceļošanas dokuments, bet izņēmums ceļošanai ar identifikācijas (ID) karti būs tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas reģistrējušies pagaidu vai pastāvīgā iedzīvotāja statusam Lielbritānijā. Ministrija vēl šajā nedēļā sociālajos tīklos uzsāks informatīvo kampaņu, lai plašāk skaidrotu dažādās pārmaiņas līdz ar ''Brexit'' pārejas perioda noslēgumu 1. janvārī.
